| Studiju veids |
maģistra profesionālās studijas |
| Studiju programmas nosaukums |
Arhitektūra |
| Nosaukums |
Degradētu vēsturisko teritoriju attīstības loma ģentrifikācijas procesu un pilsēttelpas revitalizācijas kontekstā: kopienas un viesmīlības centrs Jūrmalā. |
| Nosaukums angļu valodā |
The Role of Developing Degraded Historic Areas in the Context of Gentrification Processes and Urban Space Revitalisation: The Community and Hospitality Centre in Jūrmala. |
| Struktūrvienība |
01T00 Arhitektūras un dizaina institūts |
| Darba vadītājs |
Marts Švēde |
| Recenzents |
Artūrs Lapiņš |
| Anotācija |
Eiropas un Latvijas pilsētattīstības politikā pilsētvides atjaunošana un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana tiek saistīta ar ilgtspējīgu attīstību, taču investīcijas vēsturisko centru revitalizācijā nereti paaugstina īpašumu cenas un pastiprina mazāk turīgo iedzīvotāju izspiešanas risku, veicinot ģentrifikāciju. Tāpēc būtiski līdzsvarot pilsēttelpas atjaunošanu ar sociālo taisnīgumu.
Darba mērķis ir izvērtēt degradētu vēsturisko teritoriju attīstības lomu ģentrifikācijas procesu un pilsēttelpas revitalizācijas kontekstā, noskaidrojot, kā atjaunošana var vienlaikus uzlabot sociālo iekļaušanu, saglabāt mantojumu un veicināt ilgtspējīgu pilsētas attīstību. Pētījuma priekšmets ir vēsturisko teritoriju revitalizācija ģentrifikācijas procesā. Mērķa sasniegšanai analizēta zinātniskā literatūra un plānošanas dokumenti par ģentrifikācijas teorijām un vēsturisko teritoriju attīstības pieejām, izvērtētas atjaunošanas radītās pozitīvās un negatīvās sekas, kā arī izstrādāti praktiski ieteikumi līdzsvarotai, iekļaujošai revitalizācijai.
Maģistra darbs sastāv no trim nodaļām. Pirmajā nodaļā definēts degradētas vēsturiskās teritorijas jēdziens un izklāstīti revitalizācijas teorētiskie pamati: ilgtspējīgas attīstības un plānošanas principi, mantojuma integrēšana mūsdienu pilsētvidē, normatīvie instrumenti un sabiedrības līdzdalības nozīme. Otrajā nodaļā analizēts ģentrifikācijas teorētiskais ietvars (jēdziens, “viļņu” teorija, veicinošie faktori, mehānismi un sekas pilsēttelpā). Trešajā nodaļā izvērtēta ģentrifikācijas ietekme uz vēsturisko teritoriju atjaunošanu un aplūkotas stratēģijas negatīvo seku mazināšanai: investīciju un nekustamā īpašuma tirgus pārmaiņas, vietas identitātes un sociālās struktūras izmaiņas, daudzfunkcionalitātes nozīme, starptautiskā labā prakse un priekšlikumi sociāli atbildīgai attīstībai.
Galvenie secinājumi: ilgtspējīgus rezultātus vēsturisko teritoriju atjaunošanā var panākt tikai ar integrētu, holistisku pieeju. Revitalizācija jāsaskaņo ar sociālās iekļaušanas principiem, jo ģentrifikācija bieži ir investīciju blakusparādība, kas palielina īpašumu vērtības un rada izspiešanas risku. Ģentrifikācija vienlaikus uzlabo pilsētvidi un piesaista kapitālu, bet nekontrolēta gaita veicina piespiedu pārvietošanos un sociālās daudzveidības mazināšanos. Mantojuma saglabāšana var kļūt par sabiedroto, nevis katalizatoru, ja atjaunošana tiek plānota atbildīgi un iekļaujoši. Praktiskie ieteikumi ietver pieejamu mājokļu nodrošināšanas mehānismus, jēgpilnu kopienas iesaisti, publiski pieejamas telpas un sabiedrisko funkciju uzturēšanu, radošu pagaidu izmantojumu degradētās ēkās, kā arī valsts un pašvaldību atbalsta instrumentus sociāli atbildīgai attīstībai. Darba rezultāti sniedz vadlīnijas politikas veidotājiem, pašvaldībām un plānotājiem, lai līdzsvarotu privātā sektora intereses un sabiedrības vajadzības, saglabājot vietas raksturu un iedzīvotāju tiesības uz pilsētu. |
| Atslēgas vārdi |
Arhitektūra, ģentrifikācija, revitalizācija, atjaunošana, degradētas ēkas, vēsturiskas teritorijas, multifunkcionālas ēkas |
| Atslēgas vārdi angļu valodā |
Architecture, gentrification, revitalization, renovation, degraded buildings, historic areas, multifunctional buildings |
| Valoda |
lv |
| Gads |
2026 |
| Darba augšupielādes datums un laiks |
21.01.2026 22:21:49 |
