| Studiju veids |
maģistra profesionālās studijas |
| Studiju programmas nosaukums |
Būvuzņēmējdarbības un nekustamā īpašuma vadīšana |
| Nosaukums |
Zaļā kursa ietekme uz aprites ekonomikas attīstību Latvijas būvniecības nozarē |
| Nosaukums angļu valodā |
The Influence of the green deal on the development of the circular economy in the construction sector of Latvia |
| Struktūrvienība |
22000 Inženierekonomikas un vadības fakultāte |
| Darba vadītājs |
Leo Jansons |
| Recenzents |
Antra Kundziņa |
| Anotācija |
Dhanalakshmi, K. Eiropas Zaļā kursa ietekme uz aprites ekonomikas attīstību Latvijas
būvniecības nozarē: maģistra darbs / Dhanalakshmi, K., Jansons, L. (2026). Rīga: RTU IEVF,
maģistra studiju programma ―Būvuzņēmējdarbības un nekustamā īpašuma vadīšana‖.
Maģistra darbs sastāv no ievada, trim galvenajām daļām (analītiskās, teorētiskās un
praktiskās), secinājumiem un priekšlikumiem. Darba apjoms ir 74 lappuses, tajā iekļauti 60
attēli, 55 tabulas un literatūras saraksts ar 100 avotiem angļu valodā; darbam nav pielikumu.
Pētījuma mērķis ir izprast, kā Eiropas Zaļais kurss ietekmē aprites ekonomikas attīstību
Latvijas būvniecības nozarē un aprites ekonomikas ideju ieviešanu praksē.
Maģistra darba pirmajā daļā aplūkota aprites būvniecība Latvijā Eiropas Zaļā kursa kontekstā.
Tajā analizēta būvniecības un nojaukšanas atkritumu apsaimniekošana, materiālu atkārtota
izmantošana, digitalizācija, renovācija un organizatoriskie aspekti, izmantojot datus un
salīdzinājumus ar citām Eiropas Savienības valstīm. Maģistra darba otrajā daļā aplūkotas
aprites ekonomikas pamatidejas, aktuālās ilgtspējas attīstības tendences, digitālie rīki un
Eiropas Zaļā kursa politikas ietvars.
Maģistra darba trešajā daļā analizētas atšķirības starp politiku un reālo praksi, apskatīti
digitālie risinājumi un gadījumu izpētes, kā arī izvērtēta Eiropas Savienības finansējuma
nozīme šo iniciatīvu atbalstā.
Nozīmīgākie secinājumi un priekšlikumi, kas izriet no pētījuma, ir šādi:
1. Eiropas Zaļais kurss nosaka aprites būvniecības attīstības virzienu Latvijā, taču tā
ietekme ir ierobežota vājās ieviešanas dēļ, īpaši materiālu izsekošanā, digitālo rīku
izmantošanā un atkritumu apsaimniekošanā.
2. Progress ir lēns, jo atbildība ir sadrumstalota, otrreiz izmantoto materiālu pieprasījums
ir zems un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem ir ierobežoti resursi, lai gan nozare
ievēro ES noteikumus.
3. Turpmākai attīstībai nepieciešami digitāli ēku un materiālu uzskaites risinājumi,
stingrāka nojaukšanas un atkritumu šķirošanas noteikumu ievērošana un efektīvāka ES
finansējuma izmantošana. |
| Atslēgas vārdi |
Eiropas Zaļais kurss, aprites ekonomika, būvniecības nozare, būvniecības un nojaukšanas atkritumi, digitalizācija būvniecībā, ilgtspējīga renovācija, materiālu aprite. |
| Atslēgas vārdi angļu valodā |
European Green Deal, Circular Economy, Construction Sector, Construction and Demolition Waste, Digitalisation in Construction, Sustainable Renovation, Material Circularity. |
| Valoda |
eng |
| Gads |
2026 |
| Darba augšupielādes datums un laiks |
11.01.2026 18:36:47 |
