| Studiju veids |
maģistra profesionālās studijas |
| Studiju programmas nosaukums |
Viedā elektroenerģētika |
| Nosaukums |
Virtuālā sinhronā ģeneratora adaptīva vadība tīkla formēšanas invertoriem tīkla mainīgos apstākļos |
| Nosaukums angļu valodā |
Adaptive Virtual Synchronous Generator Control for Grid-Forming Inverters under Variable Grid Conditions |
| Struktūrvienība |
33000 Datorzinātnes, informācijas tehnoloģijas un enerģētikas fakultāte |
| Darba vadītājs |
Antons Kutjuns |
| Recenzents |
Aleksandrs Dolgicers |
| Anotācija |
Šajā darbā tiek pētīta virtuālā sinhronā ģeneratora (VSG) vadības stratēģijas ietekme uz 10 kW tīklam pieslēgtas mikroģenerācijas sistēmas ar saules paneļiem (PV) un enerģijas uzkrāšanas bateriju (BESS) dinamisko veiktspēju slodzes traucējumu gadījumā. Lai pārbaudītu sistēmas uzvedību divos darbības režīmos, proti ar konvencionālo invertora vadību un ar VSG vadības stratēģiju ar virtuālu inerci un slāpēšanas emulāciju, tika izveidots visaptverošs MATLAB/Simscape modelis. Laika intervalā tiek simulēts pakāpenisks slodzes pieaugums, un tiek novērtētas iegūtās sprieguma, strāvas, jaudas un frekvences reakcijas. Modelis tika izstrādāts mikroģenerācijas sistēmai ar 10 kW saules paneļiem un BESS mājsaimniecības vajadzībām, taču pētījuma rezultātus varētu piemērot tīkla mēroga sistēmām.
Saskaņā ar aprēķinu rezultātiem sistēmai pēc traucējumiem, ja netiek izmantota VSG vadība, ir lieli frekvences kritumi, slikti slāpētas svārstības un kropļotas sprieguma un strāvas sinusoidāla viļņu formas, kas liecina par nepietiekamu inerces atbalstu un ierobežotām frekvences regulēšanas iespējām. BESS ģenerē labi slāpētas, līdzsvarotas sprieguma un strāvas viļņu formas, ierobežo frekvences zemāko punktu, paātrina frekvences atjaunošanu līdz nominālai vērtībai un nodrošina ātru aktīvās jaudas atbalstu, kad ir aktivizēta VSG vadība. Pētījumā ir uzsvērta VSG kontrolētās BESS piemērojamība nākotnes energosistēmām ar augstu atjaunojamo energoresursu īpatsvaru, parādot, kā tā būtiski uzlabo frekvences stabilitāti, sprieguma kvalitāti un kopējo noturību zemas inerces tīklos, kas pakļauti pēkšņām slodzes izmaiņām. |
| Atslēgas vārdi |
Adaptīvs virtuālais sinhronais ģenerators, tīklu veidojošs invertors, zemas inerces elektroenerģijas sistēmas, sintētiskā inerce, adaptīva inerces vadība, slāpēšanas vadība, frekvences stabilitāte, vājš tīkls, īsslēguma koeficients, akumulatoru enerģijas uzkrāšanas sistēma, atjaunojamo energoresursu integrācija, mikrotīkla stabilitāte, frekvences izmaiņas ātrums (RoCoF), MATLAB/Simulink, jaudas elektronikas pārveidotāji, virtuālā impedance, elektrotīkla noturība |
| Atslēgas vārdi angļu valodā |
Adaptive Virtual Synchronous Generator, Grid-Forming Inverter, Low-Inertia Power Systems, Synthetic Inertia, Adaptive Inertia Control, Damping Control, Frequency Stability, Weak Grid, Short Circuit Ratio, Battery Energy Storage System, Renewable Energy Integration, Microgrid Stability, RoCoF Mitigation, MATLAB/Simulink, Power Electronic Converters, Virtual Impedance, Grid Resilience |
| Valoda |
eng |
| Gads |
2026 |
| Darba augšupielādes datums un laiks |
06.01.2026 22:31:12 |
