| Studiju veids |
maģistra profesionālās studijas |
| Studiju programmas nosaukums |
Būvuzņēmējdarbības un nekustamā īpašuma vadīšana |
| Nosaukums |
Vidi degradējošo būvju pārvaldības pilnveides iespējas Rīgas valstspilsētas pašvaldībā |
| Nosaukums angļu valodā |
Management improvement opportunities of environmentally degrading buildings in Riga city municipality |
| Struktūrvienība |
22000 Inženierekonomikas un vadības fakultāte |
| Darba vadītājs |
Iveta Amoliņa |
| Recenzents |
Sanda Lapuķe |
| Anotācija |
Maģistra darbs rakstīts latviešu valodā, to veido ievads, trīs daļas, secinājumi un priekšlikumi. Darba apjoms ir 73 lpp., tajā iekļauti 12 attēli, 7 tabulas. Izmantotajā literatūras un avotu sarakstā ietverti 54 avoti latviešu un 14 avoti angļu valodā. Darbam pievienots 1 pielikums.
Pētījuma mērķis: izvērtēt vidi degradējošo būvju pārvaldības praksi Rīgas valstspilsētas pašvaldībā, izstrādājot rekomendācijas procesa pilnveidei.
Pirmajā darba daļā raksturota vidi degradējošo būvju attīstība vēsturiskajā kontekstā, analizēts to apzināšanas un uzraudzības mehānisms Rīgas valstspilsētas pašvaldībā, tostarp institucionālais ietvars, identificēšanas, klasificēšanas un uzskaites process, kā arī apkopotas galvenās problēmas un vidi degradējošo būvju veidošanos ietekmējošie faktori.
Otrajā darba daļā skaidrots vidi degradējošo būvju jēdziens un Rīgas valstspilsētas pašvaldības darbības mehānismi, veikts šo mehānismu izvērtējums, apkopoti labas prakses piemēri Eiropas Savienības valstīs, raksturoti labas pārvaldības principi un izvērtēti ārējie faktori, kas ietekmē vidi degradējošo būvju pārvaldības procesu.
Trešajā darba daļā veikta Eiropas Savienības valstu prakses analīze un salīdzinājums ar situāciju Rīgā, kā arī izstrādāta vidi degradējošo ēku tipoloģija, pamatojoties uz ilgstoši degradētu objektu izpēti.
Nozīmīgākie rezultāti: Pētījums apliecina, ka Rīgas valstspilsētas pašvaldībā pastāv vidi degradējošo būvju pārvaldības sistēma, tomēr tās efektivitāti ierobežo nepietiekama kapacitāte un zema īpašnieku motivācija. Būtiska daļa būvju ilgstoši saglabājas degradētā stāvoklī, neraugoties uz piemērotajiem ekonomiskajiem un administratīvajiem instrumentiem. Darba ietvaros izstrādāta vidi degradējošo ēku tipoloģija un analizēta Eiropas Savienības valstu labā prakse. Balstoties uz secinājumiem, izstrādāti priekšlikumi pārvaldības procesa efektivitātes paaugstināšanai. |
| Atslēgas vārdi |
Vidi degradējošas būves, grausti, pašvaldība, pilsētvides attīstība, pārvaldība |
| Atslēgas vārdi angļu valodā |
Environmentally degrading buildings, slums, municipality, urban development, management |
| Valoda |
lv |
| Gads |
2026 |
| Darba augšupielādes datums un laiks |
05.01.2026 13:30:47 |
