| Studiju veids |
maģistra profesionālās studijas |
| Studiju programmas nosaukums |
Būvniecība |
| Nosaukums |
Betona mehānisko īpašību ietekme uz liekto koka-betona nesošo elementu uzvedību |
| Nosaukums angļu valodā |
Influence of concrete mechanical properties on the behaviour of timber-concrete load-bearing members subjected to flexure |
| Struktūrvienība |
31000 Būvniecības un mašīnzinību fakultāte |
| Darba vadītājs |
Dmitrijs Serdjuks |
| Recenzents |
Andrejs Pupurs |
| Anotācija |
Maģistra darbā veikta koka-betona kompozītmateriāla sijveida paneļu uzvedības izpēte lieces slodzēs, fokusējoties uz betona mehānisko īpašību ietekmi un iespējām uzlabot konstrukcijas efektivitāti, samazinot betona trauslumu. Darba mērķis bija analizēt koka-betona sijveida paneļu konstruktīvo materiālu izmantošanas efektivitāti, analizējot iespēju uzlabot kompozīto darbību samazinot betona trauslumu. Pētījuma ietvaros tika veikta literatūras analīze, izvērtētas aprēķinu metodes un to piemērotība, veikti analītiski aprēķini, izstrādāts galīgo elementu metodes (GEM) modelis programmā Verisim4D, kā arī veikts eksperimentāls pētījums, testējot reālus paraugus trīspunktu liecē.
Eksperimentāli tika testēti 20 paraugi – 10 ar standarta betonu un 10 ar betonam pievienotu polipropilēna mikrošķiedru. Eksperimentālie rezultāti liecina, ka polipropilēna mikrošķiedru pievienošana betonam palielina konstrukcijas nestspēju un samazina deformācijas līdz pat 40 %, kā arī būtiski samazina agrīnas savienojuma degradācijas risku.
Veikts iegūto rezultātu salīdzinājums un analīze, kurā konstatēts, ka pieņēmums par stingu savienojumu starp materiāliem analītiskajos un GEM aprēķinos rada būtiskas atšķirības salīdzinājumā ar eksperimentālajiem datiem. Veicot papildus GEM simulāciju programmā Verisim4D, kurā tika ievērtēts palielināts savienojuma bīdes padevīgums, tika iegūtas deformācijas, kas būtiski labāk atbilst eksperimentālajiem rezultātiem. No tā secināts, ka galvenais mikrošķiedru pievienošanas ieguvums nav tikai betona elastības īpašību uzlabošana, bet gan savienojuma kopdarbības kvalitātes uzlabošana.
Maģistra darbs sagatavots latviešu valodā, tā sastāvā ietilpts 72 lapas, 60 attēli, 33 tabulas un 1 pielikums. Darba sagatavošanā izmantoti 42 literatūras avoti. |
| Atslēgas vārdi |
koka-betona kompozītmateriāls, kompozītpanelis, gamma metode, galīgo elementu metode (GEM), trīspunktu liece, Verisim4D, polipropilēna mikrošķiedra, saplākšņa-betona savienojums |
| Atslēgas vārdi angļu valodā |
timber–concrete composite, composite panel, gamma method, finite element method (FEM), three-point bending, Verisim4D, polypropylene microfibre, plywood–concrete connection |
| Valoda |
lv |
| Gads |
2025 |
| Darba augšupielādes datums un laiks |
03.06.2025 10:34:10 |
