| Anotācija |
Daudzas lielas Eiropas un pasaules pilsētas, tostarp galvaspilsētās, saskaras ar satiksmes problēmām, tādam kā, lielu transportlīdzekļu plūsmu, sastrēgumiem un vides kvalitātes pasliktināšanos. Viens no efektīviem risinājumiem, ko arvien plašāk pielieto, ir maksas iebraukšanas zonu ieviešana, kas palīdz regulēt satiksmi pilsētu centros. Arī Rīgas centrā novērojami līdzīgi izaicinājumi, kas rada uz nepieciešamību apsvērt šādas sistēmas ieviešanu. Bakalaura darba mērķis ir izpētīt maksas iebraukšanas zonas ieviešanas iespējas, lai uzlabotu satiksmes plūsmu un mazinātu negatīvo ietekmi uz pilsētvidi. Teorētiskajā daļā veikta dažādu maksas zonu veidu - fiksētās, dinamiskās un uz izmešu līmeni balstītās - analīze, kā arī salīdzinātas transporta plūsmas modelēšanas pieejas un rīki. Par piemērotāko izvēlēta mikroskopiskā modelēšana, kas ļauj detalizēti attēlot katra transportlīdzekļa uzvedību. Praktiskajā daļā, izmantojot SUMO simulācijas rīku, tika izveidots Rīgas modelis, tajā palaisti un analizēti vairāki scenāriji - bez maksas, ar fiksētu un dinamisku maksu trīs jutības līmeņos. Rezultāti parāda, ka fiksēta maksa var izraisīt sastrēgumus, savukārt dinamiskā maksa nodrošina labāku plūsmu pilsētā. Darba secinājumi apliecina, ka, pareizi pielāgojot maksas līmeni atbilstoši autovadītāju jutībai, maksas zona var būt efektīvs Rīgas transporta plūsmas pārvaldības instruments.
Bakalaura darbā ir 59 lappuses, 15 attēli, 7 tabulas, 7 pielikumi un 63 informācijas avoti. |
