| Anotācija |
Maģistra darbs rakstīts latviešu valodā, to veido ievads, trīs daļas, secinājumi un priekšlikumi. Darba apjoms ir 94 lpp, tajā iekļauts 21 attēls, 15 tabulas, 1 formula. Izmantotajā literatūras un avotu sarakstā ietverti 11 avoti latviešu, 48 avoti angļu un 2 avoti lietuviešu valodā.
Pētījuma mērķis ir izpētīt aprites ekonomikas un ilgtspējīgas attīstības pamatnostādnes un novērtēt aprites ekonomikas ietekmi uz ilgtspējīgas attīstības mērķiem Baltijas valstīs.
Pirmā daļa ir teorētiskā daļa, kurā tika izpētīta un apkopota informācija par aprites ekonomiku un ilgtspējīgu attīstību, kā arī par aprites ekonomikas politikām Baltijas valstīs.
Otrā daļa ir analītiskā daļa, kuras ietvaros tika analizēti un novērtēti Baltijas valstu aprites ekonomikas rādītāji ilgtspējīgas attīstības mērķu kontekstā.
Trešajā daļā tika veikta Baltijas valstu aprites ekonomikas novērtēšana, izstrādājot attīstības indeksu.
Nozīmīgākie rezultāti:
Aprites ekonomikas ieviešana lielākoties ir rezultējusies ar pozitīvu ietekmi uz ilgtspējīgas attīstības mērķiem, apstiprinot darba ietvaros izvirzīto hipotēzi. Tomēr dažos aprites ekonomikas elementos rādītāji stagnē vai pasliktinās, kas liecina par nepieciešamību pilnveidot aprites ekonomikas parvaldību kaimiņvalstīs.
Izveidotais Baltijas valstu aprites ekonomikas attstbas indekss iezīmē, ka kopš 2019. gada līdere ir Igaunija ar visstraujāko un stabilāko izaugsmi, Latvijai raksturīgas svārstības un mēreni kāpumi, turpretim Lietuva saglabājas zemākajā, tomēr stabilā pozīcijā.
Lai veicinātu aprites ekonomiku, ir ieteicams gan izstrādāt skaidras stratēģijas, kā tas nepieciešams Igaunijā, gan pārskatīt esošās vadlīnijas, pastiprinātu uzmanību pievēršot resursu efektīvai izmantošanai un atkritumu mazināšanai. Papildus tam var tikt apsvērta doma par obligāto pārstrādāto materiālu izmantošanas minimuma sliekšņa noteikšanu uzņēmumos, tādējādi sekmējot pārstrādi un atkārtotu izmantošanu. |
