| Studiju veids |
maģistra akadēmiskās studijas |
| Studiju programmas nosaukums |
Aviācijas transports |
| Nosaukums |
Aerodinamika formulā 1: CFD pieeja apakšdaļas dizainam |
| Nosaukums angļu valodā |
Aerodynamics in formula 1: A CFD approach to underbody design |
| Struktūrvienība |
31000 Būvniecības un mašīnzinību fakultāte |
| Darba vadītājs |
Ali Arshad |
| Recenzents |
Sergejs Kuzņecovs |
| Anotācija |
Diplomdarba tēma: Aerodinamika Formulā 1: CFD pieeja apakšdaļas dizainam
Šis pētījums koncentrējas uz Formula 1 auto aerodinamiskās veiktspējas optimizāciju,
analizējot difuzora leņķa variāciju ietekmi uz apakšējo aerodinamiku, izmantojot skaitliskās plūsmu dinamikas metodes. Pētījums aplūko 5 difuzoru konfigurācijas: 5, 7, 9, 11 un 13°, ar īpašu uzmanību pievēršot auto apakšējo komponentu; šī pieeja tiek izmantota, lai ietaupītu skaitlisko jaudu un varētu veikt vairāk gadījumu. Pēc parametriskajiem gadījumu pētījumiem tika veikta pilna automašīnas simulācija 9° un 11° difuzoru konfigurācijām. Mērķis ir uzlabot spiediena spēku, vienlaikus samazinot pretestību, saprotot tirdzniecības attiecības, kas saistītas ar dažādiem difuzoru leņķiem. Rezultāti liecina, ka modificētais 9° difuzors nodrošina visbalansētāko aerodinamisko veiktspēju, piedāvājot augstāko pacelšanas un pretestības
attiecību un optimālu spiediena spēku ar minimālu pretestības pieaugumu. Savukārt
modificētais 11° difuzors ģenerē ievērojamu spiediena spēku, taču rada lielāku pretestību un iespējamu plūsmas nestabilitāti, samazinot aerodinamisko efektivitāti. Lai samazinātu plūsmas atdalīšanos pie stāva leņķa, 11° difuzora malas tika pagarinātas uz leju, uzlabojot plūsmas piestiprināšanos un uzlabojot aerodinamiskos raksturojumus. Pamatā esošais 7° difuzors izrādās vismazāk efektīvs ar zemāku piespiediena spēku un zemāko pacelšanas un pretestības attiecību. Atziņas izceļ apakšējā aerodinamika kritisko lomu mūsdienu F1 dizainā, galvenokārt ar zemes efekta aerodinamikas atkārtotu ieviešanu 2022. gada F1 regulā. Pētījums uzsver CFD kā izmaksu ziņā efektīvu rīku aerodinamikas uzvedības simulācijai, sniedzot vērtīgu ieskatījumu nākotnes apakšējo optimizāciju un dizaina stratēģijām.
Darba apjoms: 87 lappuses, 80 attēli, 9 tabulas, 23 formulas, izmantoti 33 informācijas
avoti. |
| Atslēgas vārdi |
Formula 1 (F1), aerodinamika, skaitļošanas šķidrumu dinamika (CFD), apakšdaļas konstrukcija, difuzora leņķis, zemes efekta aerodinamika, Venturi tuneļi, piespiedējspēks, pretestība, celtspējas un pretestības attiecība (CL/CD), plūsmas atdalīšana, spiediena sadalījums, ātruma kontūras, plūsmas līnijas, turbulences modelēšana, K-Omega SST turbulences modelis, režģa ģenerēšana, plūsmas piesaiste, spiediena atgūšana, plūsmas nestabilitāte, plūsmas paātrinājums, viļņu struktūra, transportlīdzekļa din |
| Atslēgas vārdi angļu valodā |
Formula 1 (F1), Aerodynamics, Computational Fluid Dynamics (CFD), Underbody design, Diffuser angle, Ground effect aerodynamics, Venturi tunnels, Downforce, Drag, Lift-to-drag ratio (CL/CD), Flow separation, Pressure distribution, Velocity contours, Streamlines, Turbulence modeling, K-Omega SST turbulence model, Mesh generation, Flow attachment, Pressure recovery, Flow instability, Flow acceleration, Wake structure, Vehicle dynamics, , Bernoulli’s principle, FIA regulations (2022, 2024), Pressure |
| Valoda |
lv |
| Gads |
2025 |
| Darba augšupielādes datums un laiks |
20.05.2025 19:02:55 |
