Noslēguma darbu reģistrs
  
Studiju darba apraksts
Studiju veids bakalaura akadēmiskās studijas
Studiju programmas nosaukums Vadīšana starptautiskos uzņēmumos
Nosaukums Ekomarķējuma ietekme uz patērētāju lēmumu pieņemšanu, iegādājoties personīgās higiēnas preces
Nosaukums angļu valodā The Influence of Eco-Labels on Consumer Decision-Making for Personal Care Products
Struktūrvienība 02C60 Rīgas Biznesa skola
Darba vadītājs Ronalds Cinks
Recenzents Laine Kristberga
Anotācija Ekoloģisko marķējumu pieaugums veicina ilgtspējas mārketinga fokusu, lai sasaistītu patērētāju vērtības ar pirkšanas uzvedību. Esošajā literatūrā ir analizēta ekomarķējumu efektivitāte augstas iesaistes produktos, piemēram, pārtikā un apģērbā, taču ekomarķējumu loma zemas iesaistes produktos – piemēram, personīgās higiēnas precēs – joprojām ir maz pētīta. Šajā pētījumā tiek analizēta informētības par ekomarķējumiem, uzticības tiem un demogrāfisko rādītāju ietekme uz patērētāju vēlmēm un videi draudzīgu iepirkšanās uzvedību, īpaši pievēršoties personīgās aprūpes produktiem. Kvantitatīvajā pētījumā piedalījās 144 patērētāji, aizpildot anketu, lai izmērītu četrus konstruktu aspektus: zināšanas par sertificētiem un viltotiem marķējumiem (ekozināšanas), uzticību ekomarķējumiem, videi draudzīgu produktu īpašību uztverto vērtību (piemēram, aizsardzību pret ķīmiskām vielām un nežēlības nepieļaušanu) un videi apzinātu uzvedību iepirkšanās laikā. Vecums, ienākumu līmenis un izdevumi par higiēnas precēm tika izmantoti kā moderatori. Nenormāli sadalītie dati tika analizēti, izmantojot Spīrmena korelāciju un Kruskala-Vallisa testus. Rezultāti norādīja uz statistiski nozīmīgu, bet vāju pozitīvu korelāciju starp informētību par marķējumiem un uzticēšanos tiem, kas liecina, ka uzticēšanās marķējumam var palielināties ar zināšanām par tā ticamību. Netika konstatētas būtiskas attiecības starp ienākumiem vai izdevumu līmeni un ilgtspējīgu produktu izvēli. Statistiski nozīmīga negatīva korelācija starp ienākumiem un neuzticēšanos norādīja uz nedaudz lielāku neuzticēšanos augstāku ienākumu grupā. Vecums uzrādīja tikai marginālu un nenozīmīgu tendenci uz videi atbildīgāku rīcību jaunāku respondentu vidū. Rezultāti liecina, ka efektivitāte ir vairāk atkarīga no cilvēku atpazīstamības, nevis no konkrētu demogrāfisko grupu mērķēšanas. Pētījums papildina videi draudzīgas patērētāju uzvedības literatūru, parādot, ka marķējumu redzamības un ticamības uzlabošana var būt efektīvāka nekā demogrāfiska mērķēšana. Tas arī atklāj ētiskās izvēles nianses ikdienas higiēnas iepirkšanās laikā, kad cilvēki izvērtē vērtības, cenu un pazīstamību ar produktu. Nākotnes pētījumos būtu sīkāk jāizpēta psiholoģiskie un situatīvie faktori, kas ietekmē ilgtspējīgu patēriņu.
Atslēgas vārdi ekomarķējumi, patērētāju uzticēšanās, informētība par ekomarķējumiem, pirkšanas kritēriji, personīgās higiēnas produkti
Atslēgas vārdi angļu valodā eco-labels, consumer trust, eco-label awareness, purchasing criteria, personal hygiene products
Valoda eng
Gads 2025
Darba augšupielādes datums un laiks 14.04.2025 23:13:06