| Anotācija |
Pārtikas atkritumi ir kļuvuši par vienu no nozīmīgākajiem ilgtspējas izaicinājumiem pasaulē, radot negatīvu ietekmi uz vidi, sabiedrību un ekonomiku. Šajā darbā tiek pētīta pārtikas atkritumu apsaimniekošanas situācija Latvijas ēdināšanas uzņēmumos, pievēršot uzmanību visbiežāk izmestajiem produktu veidiem, galvenajiem cēloņiem un ieviestajām atkritumu samazināšanas stratēģijām.
Pētījums veikts, izmantojot tiešsaistes aptauju, kas tika nosūtīta dažādu veidu un lielumu ēdināšanas uzņēmumiem Latvijā, iegūstot 32 atbildes. Aptaujā tika iekļauti 22 jautājumi, kas aptvēra piecas tēmas: uzņēmuma raksturojums, pārtikas atkritumu uzskaite un mērījumi, samazināšanas stratēģijas, atbildība un darbinieku izpratne, kā arī pārtikas atkritumu ietekme uz apkārtējo vidi. Iegūtie dati analizēti, izmantojot hī-kvadrāta testu un post-hoc analīzi, lai identificētu atšķirības pārtikas atkritumu veidos un pārvaldības principos.
Visbiežāk pārtikas atkritumos nonāca augļi, dārzeņi un pagatavotie ēdieni, savukārt graudi, piena produkti un olas atkritumos nonāca visretāk. Kā galvenais atkritumu rašanās cēlonis tika norādīta klientu uzvedība, bet par vismaznozīmīgāko tika norādīts darbinieku zināšanu trūkums. Visbiežāk izmantotās atkritumu samazināšanas metodes bija porciju lieluma un ēdienkartes pielāgošana, bet visretāk tika izmantotas stratēģijas, kas saistītas ar klientu informētības veicināšanu un pārtikas atkārtotu izmantošanu.
Tikai 12,5% uzņēmumu norādīja, ka kvantitatīvi mēra radītos atkritumus, kas liecina par strukturētas pieejas trūkumu. Atkritumu mazināšanai būtu nepieciešama sistemātiskāka pieeja, sākot ar regulāru atkritumu daudzuma uzskaiti, lai spētu plānotu efektīvākus risinājumus.
Atslēgvārdi: pārtikas atkritumi, ēdināšanas nozare, Latvija, ilgtspēja, atkritumu samazināšana. |
