| Studiju veids |
bakalaura akadēmiskās studijas |
| Studiju programmas nosaukums |
Vadīšana starptautiskos uzņēmumos |
| Nosaukums |
Vietējās izcelsmes ietekme pārtikas produktu izvēlē. |
| Nosaukums angļu valodā |
The Impact of Local Sourcing in Food Industry on Consumer Preferences. |
| Struktūrvienība |
02C60 Rīgas Biznesa skola |
| Darba vadītājs |
Ronalds Cinks |
| Recenzents |
(Bems) Chiaki Sekiguchi |
| Anotācija |
Ņemot vērā pieaugošo spiedienu uz pārtikas sistēmām, lai nodrošinātu pārtikas pieejamību, nodrošinātu atbalstu ražotājiem un samazinātu kaitējumu videi, pārtikas vietēja izcelsme kā potenciāls risinājums ir ieguvusi arvien lielāku nozīmi. Patērētājiem jāpieņem arvien sarežģītāki lēmumi par pārtikas iegādi, tad ārējās norādes, piemēram, izcelsmes valsts marķējums, kļūst arvien ietekmīgāki lēmuma pieņemšanā. Balstoties uz Verlegh un Steenkamp (1999) teoriju par ārējām norādēm un vietas piesaistes konceptu (Kiat Kok & Alonso, 2020), šajā darbā tiek pētīts, kā izcelsmes valsts marķējums ietekmē patērētāju izvēli Latvijas pārtikas tirgū. Pētījuma mērķis bija noskaidrot, vai izcelsmes norādes var ietekmēt patērētāju produkta novērtējumu situācijās, kad informācija par produkta kvalitātes īpašībām ir ierobežota.
Pētījumā izmantota kvantitatīva metode – tiešsaistes eksperimentā piedalījās 78 respondenti. Dalībniekiem tika parādīti seši pārtikas produkti (bekons, maize, sviests, sula, gurķi un cepumi), kas bija marķēti ar Latvijas vai Eiropas Savienības karogu, kā arī norādīta cena un produkta informācija. Par katru produktu bija jāizsaka viedoklis par tā garšu, kvalitāti, veselīgumu, ilgtspēju, cenas uztveri un pirkšanas nolūku.
Rezultāti liecina, ka Latvijā ražoti produkti vispārīgi tika vērtēti pozitīvāk. Savukārt ES izcelsmes cepumi saņēma būtiski augstākus vērtējumus kvalitātes un ilgtspējas aspektos. Šie rezultāti apstiprina, ka izcelsmes valsts norādes ietekmē patērētāju izvērtējumu, taču šī ietekme atšķiras atkarībā no produkta veida un konteksta.
Darbs sniedz ieteikumus palielināt izcelsmes informācijas caurskatāmību, īpaši e-komercijas vidē, kā arī pielāgot mārketinga stratēģijas konkrētām produktu kategorijām. Galvenie pētījuma ierobežojumi bija šaurs produktu klāsts, iespējama zīmola atpazīstamība, patērētāju iepriekšējā pieredze ar konkrētajiem produktiem un sezonālā ietekme produkta vērtējumā.
Darbs sastāv no 51 lapaspuses un ietver 8 tabulas. Teorētiskās un empīriskās daļas izstrādē izmantoti 86 literatūras avoti. |
| Atslēgas vārdi |
Vietējo produktu iepirkšana, izcelsmes valsts, patērētāju izvēles, pārtikas marķējums, ātrās aprites patēriņa preces, vietējās pārtikas sistēmas, Rimi privātā preču zīme, ilgtspēja, produkta novērtējums, Latvijas patērētāji. |
| Atslēgas vārdi angļu valodā |
Local sourcing, country of origin (COO), consumer preferences, food labeling, fast-moving consumer goods (FMCG), local food systems, Rimi private label, sustainability, product evaluation, Latvian consumers. |
| Valoda |
eng |
| Gads |
2025 |
| Darba augšupielādes datums un laiks |
13.04.2025 22:05:37 |
