| Studiju veids |
maģistra profesionālās studijas |
| Studiju programmas nosaukums |
Būvuzņēmējdarbības un nekustamā īpašuma vadīšana |
| Nosaukums |
Aprites ekonomikas ekonomisko un vides ieguvumu novērtēšana būvniecībā |
| Nosaukums angļu valodā |
Evaluating the economic and environmental benefits of the circular economy in construction |
| Struktūrvienība |
22000 Inženierekonomikas un vadības fakultāte |
| Darba vadītājs |
Jānis Zvirgzdiņš |
| Recenzents |
Gita Actiņa |
| Anotācija |
Būvniecības nozare, kas ir milzīgs ekonomikas progresa dzinējspēks, ir arī būtisks vides
degradācijas un resursu izsīkšanas veicinātājs. Aprites ekonomikas metožu ieviešana ir kļuvusi
par revolucionāru veidu, kā mazināt šīs sekas, veicinot ilgtspējīgu resursu pārvaldību un
atkritumu samazināšanu. Šajā pētījumā ir mēģināts izpētīt aprites ekonomikas koncepcijas
ekonomiskās un vides priekšrocības būvniecības nozarē, koncentrējoties uz to piemērošanu
Šrilankā. Darba analītiskajā daļā tiek pētītas pašreizējās aprites ekonomikas ieviešanas
tendences, izvērtētas tās ekonomiskās sekas un novērtēta tās ietekme uz vides ilgtspēju. Šajā
nodaļā arī sniegts padziļināts pētījums par globāliem un vietējiem gadījuma pētījumiem,
uzsverot labāko praksi un pieredzi, kas gūta, integrējot aprites ekonomikas pieejas būvniecības
projektos.
Teorētiskajā daļā tiek aplūkoti aprites ekonomikas pamatjēdzieni un to saistība ar
ilgtspējīgas attīstības idejām būvniecības nozarē. Tajā izcelti aprites ekonomikas ieviešanas
šķēršļi un veicinātāji, sniedzot ieskatu sistēmiskajās problēmās, ar kurām saskaras nozare, un
piedāvājot risinājumus to risināšanai. Turklāt teorētiskajās debatēs tiek uzsvērti aprites
ekonomikas metožu iekļaušanas divkāršie ieguvumi (ekonomiskie un vides aizsardzības),
parādot ilgtspējas ietvaru lietderību, mainot būvniecības procesus un materiālu pārvaldību.
Pētījuma praktiskajā daļā rūpīgi izvērtēti aptaujas dati, kas iegūti no nozares praktiķiem.
Izmantojot Pīrsona korelācijas analīzi, tika pētīta korelācija starp aprites ekonomikas
pasākumiem, piemēram, materiālu pārstrādi, atkritumu apsaimniekošanu un energoefektivitātes
ieguvumiem. Rezultāti parāda būtiskas sakarības starp noteiktām praksēm un ilgtspējīgiem
mērķiem, tostarp zemākām darbības izmaksām, lielāku energoefektivitāti un samazinātu
oglekļa dioksīda emisiju nospiedumu. Šie secinājumi sniedz faktiskus pierādījumus par lielajām
priekšrocībām, kas pieejamas, ieviešot aprites ekonomiku būvniecībā.
Nobeigumā var secināt, ka šis pētījums uzsver aprites ekonomikas prakses būtisko
nozīmi ilgtspējīgas attīstības veicināšanā būvniecības nozarē. Ierosinātajos priekšlikumos
uzsvērta nepieciešamība pēc valsts iestāžu, nozares ieinteresēto personu un regulatīvo iestāžu
kopīgiem centieniem, lai aprites ekonomikas idejas tiktu ieviestas. |
| Atslēgas vārdi |
aprites ekonomika, būvniecības nozare, energoefektivitāte, ilgtspējīga attīstība, vides un ekonomiskie rādītāj |
| Atslēgas vārdi angļu valodā |
Circular economy, construction sector, environmental and economic performance, energy efficiency, sustainable development |
| Valoda |
eng |
| Gads |
2025 |
| Darba augšupielādes datums un laiks |
13.01.2025 15:46:54 |
