Studiju veids |
bakalaura akadēmiskās studijas |
Studiju programmas nosaukums |
Arhitektūra |
Nosaukums |
Kopienas telpiskā integrācija studentu kopdzīves ēkās |
Nosaukums angļu valodā |
Community Spatial Integration in Student Co-living Buildings |
Struktūrvienība |
01T00 Arhitektūras un dizaina institūts |
Darba vadītājs |
Marts Švēde |
Recenzents |
Ilze Gudro |
Anotācija |
Bakalaura darba “Kopienas telpiskās integrācijas principi studentu kopdzīves ēkās” autore ir Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras un dizaina institūta Arhitektūras skolas bakalaura programmas 4.kursa studente Betija Grabovske. Analītiskā izpēte papildināta ar studiju kursa ietvaros projektēto studentu kopdzīves ēku “Waterside Collective”, Rīgas Tehniskās universitātes studentu pilsētiņā Ķīpsalā. Šis projekts veidots balstoties uz analītiskajā daļā gūtajām atziņām un secinājumiem.
Studentu kopdzīves ēka ir kompleksa sociālā struktūra, kas strauji reaģē uz mūsdienu tendencēm un spēj ietekmēt sabiedrības kopējās attīstības dinamiku un virzienu. Multifunkcionālas un iekļaujošas dzīves vides veidošana uzlabo studenta mentālo stāvokli, kas veicina akadēmisko sniegumu un līdzdarbošanās spējas.
Darba mērķis ir izpētīt mūsdienu sociālajām un ekonomiskajām prasībām atbilstošu studentu kopdzīves ēku projektēšanas pamatprincipus, kas radītu kopienas sajūtu veicinošu vidi.
Darba pirmajā nodaļā ir analizēta studentu kopdzīves ēku vēsturiskā attīstība sociālekonomisko faktoru ietekmē, katram laika posmam raksturīgā tipoloģija un novitātes. Lai gūtu padziļinātāku priekštatu par studentu kopdzīves ēku telpu funkcionālo zonējumu, tiek veikta 20.gs un 21.gs arhitektūras piemēru analīze.
Darba otrajā nodaļā ir apskatīta mikro-dzīvošanas tipoloģija, tās aktualitātes iemesli un telpas pielāgojamības risinājumi, padziļinātāk fokusējoties uz telpisko plānojumu interjera līmenī.
Pēc veiktā pētījuma secināts, ka studentu kopdzīves ēku tipoloģija nodrošina nepieciešamo balansu starp privātumu un socializēšanās iespējām, veicinot veiksmīgāku iekļaušanos jaunā vidē un piederības sajūtas rašanos. Dažādu publisko funkciju iekļaušana ēkas pirmajā stāvā veicina ēkas sasaisti ar apkaimi un tās iedzīvotājiem. Lai veiktu spēcīgāku sociālo saišu veidošanos studentu starpā, nepieciešams vairākas veidot nelielas kopienas un ieviest vairāku līmeņu sociālās mijiedarbības sistēmu. Pietiekama privātuma līmeņa nodrošināšanai, nav vēlams projektēt istabas, kas paredzētas vairākiem cilvēkiem. Atvērts telpu plānojums nodrošina ēkas pielāgošanās spēju mūsdienu strauji mainīgajai sabiedrībai un tās vajadzībām.
Bakalaura darbs rakstīts latviešu valodā, tā kopējais apjoms ir 30 lappuses, ieskaitot projekta skaidrojošo aprakstu, 17 attēlus un shēmas. Darbam ir 1 pielikums un tika izmantoti 41 informācijas avoti. |
Atslēgas vārdi |
studentu mājoklis, kopdzīve, mikro-dzīvošana, pielāgojamība, kopiena, privātums |
Atslēgas vārdi angļu valodā |
student housing, co-living, micro-living, flexibility, community, privacy |
Valoda |
lv |
Gads |
2025 |
Darba augšupielādes datums un laiks |
10.01.2025 23:15:03 |