Studiju veids |
bakalaura akadēmiskās studijas |
Studiju programmas nosaukums |
Arhitektūra |
Nosaukums |
Solāro tehnoloģiju integrācija dzīvojamo ēku arhitektūrā |
Nosaukums angļu valodā |
Integration of Solar Technologies in Residential Architecture |
Struktūrvienība |
01T00 Arhitektūras un dizaina institūts |
Darba vadītājs |
Marts Švēde |
Recenzents |
Guntis Grabovskis |
Anotācija |
Bakalaura darba "Solāro tehnoloģiju integrācija dzīvojamo ēku arhitektūrā" autore ir Rīgas Tehniskās Universitātes Arhitektūras un dizaina institūta 4. kursa studente Paula Ondzule.
Darba mērķis ir apkopot un analizēt plašu literatūras klāstu par solāro tehnoloģiju pasīvajiem, aktīvajiem un hibrīdrisinājumiem, kā arī identificēt un sistematizēt iespējamos paņēmienus šo tehnoloģiju efektīvai un estētiskai integrācijai energoefektīvā dzīvojamā arhitektūrā. Pētījuma priekšmets ir solārās tehnoloģijas mūsdienu dzīvojamo ēku integrēšanas kontekstā.
Darba teorētiskā daļa ir sadalīta trīs nodaļās. Pirmajā nodaļā aplūkotas solārās tehnoloģijas, iedalot tās trīs kategorijās: pasīvajos projektēšanas risinājumos (telpu orientācija un plānojums, ēnošana un aizsarglīdzekļu risinājumi, termiskā masa un dabiskā ventilācija), aktīvajās tehnoloģijās enerģijas ražošanai (fotoelementu paneļi un saules kolektori) un hibrīdrisinājumos, kas optimizē siltuma iegūšanu, integrējot pasīvos un aktīvos elementus. Otrajā nodaļā iztirzāti solāro tehnoloģiju integrācijas paņēmieni ēku dizainā, apskatot fasāžu, aiļu, jumtu un labiekārtojuma dizainu, estētiskos un tehnoloģiskos risinājumus un priekšnoteikumus veiksmīgai integrācijai dzīvojamās ēkas arhitektūrā. Teorētisko daļu noslēdz trešā nodaļa, kurā analizēti starptautiski piemēri un labās prakses projekti ar pasīvajiem, aktīvajiem un hibrīdrisinājumiem. Izceltie projekti sniedz ieskatu, kā dažādās klimatiskajās joslās efektīvi integrēt solārās tehnoloģijas energoefektīvās dzīvojamajās ēkās.
Galvenie pētījuma rezultāti:
1.Solārās tehnoloģijas ir sasniegušas augstu attīstības līmeni, piedāvājot plašas iespējas arhitektūrā. To integrācija dzīvojamajās ēkās veicina energoefektivitāti un ilgtspējību, samazinot CO₂ emisijas un atkarību no fosilajiem resursiem. Turklāt pasaules pieprasījums un pieaugošā vides apziņa turpina stimulēt šo tehnoloģiju attīstību, radot inovatīvus un daudzpusīgus risinājumus nākotnes arhitektūrai.
2.Pasīvo, aktīvo un hibrīdo risinājumu savstarpējā mijiedarbība ir būtiska saules enerģijas tehnoloģiju efektivitātei. Pasīvie elementi, piemēram, telpu orientācija, veido pamatu aktīvo tehnoloģiju, piemēram, BIPV paneļu, optimālai darbībai. Hibrīdrisinājumi piedāvā iespēju optimizēt tehnoloģiju aizņemto laukumu arhitektūrā, vienlaikus ļaujot apvienot saules enerģiju ar citiem enerģijas avotiem, veicinot sistēmu elastību un efektivitāti.
3.Plānslāņa un BIPV paneļi piedāvā unikālu funkcionalitātes un estētikas apvienojumu. Tie harmoniski iekļaujas ēku fasādēs, jumtos un labiekārtojumā, piedāvājot plašu pielāgojamību arhitektoniskajām prasībām, piemēram, krāsām, caurspīdīgumam un formām. Šī tehnoloģija ir īpaši piemērota pilsētvidei, nodrošinot energoefektivitāti un vizuālo pievilcību, vienlaikus ļaujot izmantot lieko enerģiju kopējam sabiedrības labumam, piemēram, infrastruktūras attīstībai apkaimju vai ciematu līmenī.
Darbs sastāv no 46 lappusēm un 45 attēliem un tam ir pievienoti 10 pielikumi. Pielikums Nr.10 ir lapa ar samazināto diplomprojektu. Izmantoti 89 avoti, no kuriem 36 ir zinātniskā literatūra un 53 ir tiešsaistes avoti. |
Atslēgas vārdi |
solārās tehnoloģijas, aktīvie risinājumi, pasīvie risinājumi, hibrīdrisinājumi, saules paneļi, saules kolektori, dzīvojamā vide, kopdzīvošana, energoefektivitāte, solārā arhitektūra |
Atslēgas vārdi angļu valodā |
solar technologies, active solutions, passive solutions, hybrid solutions, photovoltaic panels, solar collectors, residential environment, co-living, energy efficiency, solar architecture |
Valoda |
lv |
Gads |
2025 |
Darba augšupielādes datums un laiks |
10.01.2025 18:58:04 |