| Studiju veids |
maģistra profesionālās studijas |
| Studiju programmas nosaukums |
Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģija |
| Nosaukums |
Optimizācijas risinājumi ilgtspējīgam lietus ūdens apsaimniekošanas risinājumam - bioievalkai |
| Nosaukums angļu valodā |
Optimisation solutions for sustainable rainwater management solution - bioswale |
| Struktūrvienība |
31000 Būvniecības un mašīnzinību fakultāte |
| Darba vadītājs |
Jurijs Kondratenko |
| Recenzents |
Kristīna Kokina |
| Anotācija |
Urbanizācija ietver plašu dabisko sistēmu pārmaiņu, pārvēršot ūdens caurlaidīgas virsmas par ūdens necaurlaidīgām, kā rezultātā notiek ievērojamas dabiskā hidroloģiskā cikla izmaiņas. Līdz ar to pēdējos gados aktīvi tiek izmantota zaļā infrastruktūra lietus ūdens plūsmas mazināšanai un lietus ūdens savākšanai. Zaļā infrastruktūra tiek uzskatīta par efektīvu un elastīgu stratēģiju, lai mazinātu klimata pārmaiņu ietekmi un urbanizāciju, veicinot lietus ūdens savākšanas sistēmas ilgtspēju. Pētījumos ir noteikts, evapotranspirācijas palielināšana pilsētās spēj palielināt pilsētu dzesēšanu, mazinot “karstuma salas” izpausmi pilsētu teritorijās.
Latvijā bioievalkās infiltrācijas ātrums ir pārāk liels. Lielākā daļa bioievalku iztukšojas vairākas reizes dienā, apšaubot ūdens aiztures efektivitāti un ūdens pieejamību sausos periodos. Pārāk zems ūdens aiztures laiks ir konstatēts arī Krasta Kvartāla bioievalkās, kur viena no tām tiek aplūkota maģistra darbā. Sakarā ar iepriekš minēto, ir radies jautājums, vai ir iespējams optimizēt bioievalku, palielinot ūdens aizturi un evapotranspirāciju.
Maģistra darbā, izmantojot datorprogrammu Storm Water Management Model (SWMM), tiek aplūkoti optimizācijas varianti vienā no Krasta Kvartāla bioievalkām. Sākotnēji tiek izstrādāti vairāki esošās situācijas modeļi, pārbaudot to atbilstību esošajai situācijai. Pēc divām modeļu kalibrēšanām tiek konstatēts, ka atbilstošākais esošajai situācijai ir bijis “SWMM sateces baseina” modelis. Šādam modelim NSE koeficients ir 0.92 un RMSE koeficients ir 0.82. Tomēr, bioievalkas optimizēšanai šis variants netiek izmantots, jo SWMM nesniedz infiltrācijas un iztvaikošanas rezultātus “SWMM sateces baseinam”.
Optimizācijai tiek izmantots otrās kalibrēšanas 4. modelis, kuram tika sagatavoti 8. optimizācijas varianti. Vislabāko ūdens iztvaikošanas efektivitāti 10 gadu periodā uzrāda optimizācijas variants, kur paredzēts ievietot membrānu zem bioievalkas konstrukcijas un pacelt drenāžu līdz bioievalkas 2. konstrukcijas uzbēruma augšai, kur iztvaikošana, salīdzinot ar esošo situāciju, ir palielinājusies par 318.03 m3, iztvaikošanas efektivitātei palielinoties par 8.39%. Tika panākts optimāls bioievalkas ūdens iztukšošanās laiks, kur esošajā situācijā tas ir bijis zem 24 stundām, taču optimālākajam bioievalkas modelim tas ir 50 stundas.
Maģistra darbu “Optimizācijas risinājumi ilgtspējīgam lietus ūdens apsaimniekošanas risinājumam - bioievalkai” izstrādāja Matīss Gaiķis. Maģistra darbs ir izstrādāts uz 79 lapaspusēm, ietverot 31 attēlu, 10 tabulas, 1 pielikumu un 96 izmantotos literatūras avotus. |
| Atslēgas vārdi |
bioievalka, iztvaikošana, modelēšana, nokrišņi, optimizācija, SWMM |
| Atslēgas vārdi angļu valodā |
bioswale, evaporation, modeling, precipitation, optimization, SWMM |
| Valoda |
lv |
| Gads |
2025 |
| Darba augšupielādes datums un laiks |
09.01.2025 10:46:35 |
