| Studiju veids |
maģistra profesionālās studijas |
| Studiju programmas nosaukums |
Pilsētu un reģionu inženierekonomika |
| Nosaukums |
Ģeotelpiskās informācijas infrastruktūra Latvijas pašvaldību funkciju īstenošanai |
| Nosaukums angļu valodā |
Spatial data Infrastructure for implementing Latvian municipal functions |
| Struktūrvienība |
22000 Inženierekonomikas un vadības fakultāte |
| Darba vadītājs |
Armands Auziņš |
| Recenzents |
Una Krutova |
| Anotācija |
Latvijas pašvaldības arvien vairāk izmanto telpiskos datus savu autonomo funkciju īstenošanā, bet efektīva datu pārvaldība un pieejamība dažādos departamentos joprojām ir izaicinājums, kas norāda uz trūkumiem, ko var risināt ģeotelpiskās informācijas infrastruktūras (ĢII) ieviešana. Maģistra darba “Ģeotelpiskās informācijas infrastruktūra Latvijas pašvaldību funkciju īstenošanai” mērķis ir izvērtēt ĢII potenciālu Latvijas pašvaldību autonomo funkciju īstenošanā, lai nodrošinātu instrumentus lēmumu pieņemšanas procesu atbalstam.
Darba teorētiskajā daļā tiek apskatīta ĢII nozīme un tās komponentes, kā arī loma lēmumu pieņemšanā. Analītiskā un praktiskā daļā tika izmantotas kvalitatīvās pētniecības metodes, tostarp daļēji strukturētas intervijas ar pašvaldību pārstāvjiem, kas atbild par ģeotelpisko datu izmantošanu un pārvaldību. Analītiskajā daļā tika veikta likumu un normatīvo aktu analīze, lai noteiktu pašvaldību autonomās funkcijas, to tiesisko kontekstu un ar to saistītās ģeotelpisko datu prasības. Pamatojoties uz izpētes dokumentiem, atklātajiem datu resursiem un ekspertu konsultācijām, praktiskajā daļā ģeotelpiskie dati tika strukturēti un grupēti, lai atbalstītu lēmumu pieņemšanas procesus. Lai novērtētu pieejamo ģeotelpisko datu iespējamo izmantošanu visās divdesmit divās juridiski noteiktajās autonomajās funkcijās, tika izstrādāta novērtējuma matrica.
Rezultātā pētījums atklāj, ka, ir nepieciešama pielāgota un mērķorientēta pieeja, lai ĢII pašvaldībās kalpotu par instrumentu lēmumu pieņemšanā un novērstu problēmas, kas saistītas ar datu pārvaldību un izmantošanu. Tiesiskais regulējums, galvenokārt vērsts uz ģeotelpiskajiem datiem, kas saistīti ar vidi un telpisko plānošanu, bet sociālo un ekonomisko ģeotelpisko datu pieejamība ir ierobežota un nav tieši reglamentēta. Šīs datu kopas tiek radītas tikai pēc pieprasījuma vai īpašām vajadzībām, ierobežojot to plašāku pieejamību citu funkciju atbalstam. Tehnoloģiskie ierobežojumi un resursu ierobežojumi kavē ģeotelpisko datu efektīvu izmantošanu. Secinājumi apstiprina, ka, lai gan ĢII īstenošana ir iespējama un varētu ievērojami uzlabot pakalpojumu kvalitāti un efektivitāti, kā arī veicināt ilgtspējīgu attīstību, tās ieviešana prasīs mērķtiecīgu un sistēmisku pieeju, kurā prioritāte piešķirta datu sadarbspējai, kompetenču stiprināšanai un stratēģiskiem ieguldījumiem tehnoloģijās un zināšanu apmaiņā.
Maģistra darbs sastāv no 87 lapām, 13 tabulām, 13 attēliem. |
| Atslēgas vārdi |
Autonomās pašvaldības funkcijas, Ģeotelpiskās informācijas infrastruktūra, Ģeotelpiskās tehnoloģijas valsts pārvaldē, Lēmumu atbalsta sistēmas, Datu kvalitāte un pieejamība |
| Atslēgas vārdi angļu valodā |
Autonomous municipal functions, Geospatial information framework, Geospatial technologies in public administration, Decision support systems, Data quality and accessibility |
| Valoda |
lv |
| Gads |
2025 |
| Darba augšupielādes datums un laiks |
07.01.2025 22:44:16 |
