| Anotācija |
Noslēguma darba autors: Chamika Thathsarani Gawendri De Silva
Noslēguma darba zinātniskais vadītājs: Dr.oec., docents. Jūlija Bistrova
Noslēguma darba temats: Aktīvu un pasīvu termiņu nesakritības ietekmes uz Baltijas valstīs strādājošo banku darbības rezultātiem novērtējums
Noslēguma darbs rakstīts ir uzrakstīts angļu valodā, tas sastāv no ievada, pētījuma metodoloģijas teorētiskā ietvara, pētījuma empīriskās daļas, secinājumiem un priekšlikumiem. Kopējais darba apjoms ir 82 lapas. Tajā ir 30 attēli, 8 tabulas, 10 formulas. Bibliogrāfijā un avotu sarakstā ir 44 avoti angļu valodā.
Noslēguma darba galvenie rezultāti: Bankas mantojuma daba pakļauj likviditātes riskam, jo peļņas maksimizēšana un efektīva likviditātes pārvaldība konfliktē viens ar otru. Nesenais Silīcija ielejas bankas (SVB) bankrots tika atzīts par lielāko bankas bankrotu pēc 2008. gada finanšu krīzes, un galvenais SVB sabrukuma iemesls bija banku aktīvu un saistību termiņu neatbilstība. Līdz ar to šī pētījuma mērķis ir identificēt aktīvu un saistību dzēšanas struktūru Baltijas valstīs, izvērtēt, vai pastāv neatbilstība un to ietekme uz banku rentabilitātes rādītājiem. Dati iegūti no 2022. gada pārskata par 15 banku izlasi (5 bankas no katras valsts pēc aktīvu līmeņa). Termiņu neatbilstība tika identificēta, pamatojoties uz termiņa segmentu, un analizēta, izmantojot Microsoft Excel diagrammas. Lai novērtētu termiņu nesakritības ietekmi uz bankas rentabilitātes rādītājiem, tika izmantoti divi modeļi. Pirmais modelis galvenokārt ir balstīts uz likviditātes seguma koeficientu (LCR) un analizēts, izmantojot parasto mazākās regresijas analīzi. Otrais modelis ir balstīts uz kumulatīvo neto likviditātes starpību, un tas tika pārbaudīts, izmantojot GMM novērtējumu. Pētījuma atklājums liecina, ka Baltijas bankās pastāv neatbilstība banku aktīvos un pasīvos. Tomēr SEB banka (Igaunija, Latvija un Lietuva) uzrāda labvēlīgu termiņu starpību īstermiņa termiņu segmentam līdz 1 gadam. Tomēr Igaunija uzrāda vislielāko nelabvēlīgo termiņa starpību īstermiņa termiņu segmentam (līdz 1 gadam), savukārt Latvija un Lietuva attiecīgi uzrāda nelabvēlīgu termiņu starpību. Turklāt katrs modelis atspoguļo, ka termiņu neatbilstībai ir negatīva ietekme uz rentabilitāti. Tomēr LCR uzrāda statistiski nozīmīgu ietekmi uz ROA un ROE, savukārt kumulatīvā neto likviditātes deficīta parāda nenozīmīgu likviditātes deficītu peļņai pirms nodokļu nomaksas.
Noslēguma darba bibliogrāfiskais apraksts: Silva C.T.G: Aktīvu un pasīvu termiņu nesakritības ietekmes uz Baltijas valstīs strādājošo banku darbības rezultātiem novērtējums. Diplomdarbs/ C.T.G. Silva, J. Bistrova. – Rīga- RTU, FEEM, studiju programma “Uzņēmējdarbības finanses”, 2024, 82 (kopējais lappušu skaits). |
