| Studiju veids |
maģistra profesionālās studijas |
| Studiju programmas nosaukums |
Būvuzņēmējdarbības un nekustamā īpašuma vadīšana |
| Nosaukums |
Latvijas mazo ostu infrastruktūras attīstības stratēģija |
| Nosaukums angļu valodā |
Development strategy of Latvian small ports infrastructure |
| Struktūrvienība |
22000 Inženierekonomikas un vadības fakultāte |
| Darba vadītājs |
Jānis Viesturs |
| Recenzents |
Ineta Geipele |
| Anotācija |
Maģistra darba “Latvijas mazo ostu infrastruktūras attīstības stratēģija” autore ir Rūta Raginska-Repše. Zinātniskais vadītājs: Docents, Ph.D. Jānis Viesturs.
Septiņas Latvijas mazās ostas ir veidojušās kā reģionālas zvejas ostas, lai nodrošinātu zvejniecības floti ar nepieciešamo infrastruktūru, kā arī attīstītu zivju apstrādes un zvejniecības tautsaimniecības nozares. Vērtējot mazo ostu specializāciju mūsdienās, bez zvejas infrastruktūras nodrošināšanas, mazās ostas specializējas arī kravu pārkraušanā un to nepieciešamo loģistikas un transporta pakalpojumu sniegšanā, kā arī jūras tūrismā. Kravu apgrozījums visās mazās ostās gadā veido apm. 2 milj. t., kas nozīmē, ka ES kritēriju, ar kuru ostas izmērs tiek noteikts par vidēju (no 10 milj. t/gadā), Latvijas mazās ostas tik drīz nesasniegs. Mazām ostām nav nozīmes Eiropas iekšējo kravu apgrozībā, tām ir reģionāla nozīme. Mazās ostas savā darbībā veic valsts pārvaldes funkciju, ostu pārvaldes ir nodotas pašvaldību uzraudzībā un valsts nekustamie īpašumi – ostu pārvalžu valdījumā. Tā kā ostu pārvaldība nav pašvaldības funkcija, pašvaldība ir ierobežota dotāciju sniegšanā. Trīs mazās ostās ostu kopējās hidrotehniskās inženierbūves (moli un viļņlauži) ir sliktā tehniskā stāvoklī, turklāt, divās mazās ostās šīs privātās būves, kurām pēc būtības jāpilda publiska funkcija, pieder fiziskām un juridiskām personām. Aizsargājot valsts īpašumu, mazās ostās pastāv dalītais īpašums ar aizliegumu publiskiem subjektiem zemi ostas robežās atsavināt, kā arī trešajām personām piederošu īpašumu ostas pārvaldei ir tiesības atsavināt sabiedriskām vajadzībām. No dalītā īpašuma pārvaldības izrietošais apbūves tiesību institūts ir ierobežojošs, situācijā, kad mazās ostas ir atkarīgas no nepieciešamības saņemt ārējo finansējumu, tas neveicina privāta kapitāla apriti ostās, kā arī tas būtiski ietekmēs ostas teritorijā esošo dzīvojamo māju attīstību.
Darbs sastāv no 165 lappusēm, tajā ir iekļautas 20 tabulas, 37 attēli, izmantoti 110 literatūras un informācijas avoti, ieskaitot elektroniskos resursus, zinātniskos rakstus, publikācijas un Rojas ostas pārvaldes ostas rezultativitātes rādītāji par periodu 2014. līdz 2022. gadam, kā arī 7 pielikumi. |
| Atslēgas vārdi |
Latvijas mazās ostas, ostu infrastruktūra, kopējās hidrotehniskās būves, efektivitāte, ilgtermiņu ieguldījumu atdeve, ostu pārvaldība, ostu robežas, apbūves tiesības, dalītais īpašums. |
| Atslēgas vārdi angļu valodā |
Latvian small ports, port infrastructure, hydrotechnical structures, efficiency, long-term return on investment, port management, port boundaries, building rights, shared ownership. |
| Valoda |
lv |
| Gads |
2024 |
| Darba augšupielādes datums un laiks |
03.06.2024 14:02:24 |
