| Studiju veids |
maģistra profesionālās studijas |
| Studiju programmas nosaukums |
Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģija |
| Nosaukums |
Gaisa siltumsūkņa un kondensācijas tipa gāzes katla hibrīdiekārtas apkures sistēmas optimizācija |
| Nosaukums angļu valodā |
Optimization of the heating system of the air heat pump and condensing type gas boiler hybrid equipment |
| Struktūrvienība |
31000 Būvniecības un mašīnzinību fakultāte |
| Darba vadītājs |
Jeļena Tihana |
| Recenzents |
Tatjana Kapustina |
| Anotācija |
Jāņa Jākobsons maģistra darbā “Gaisa siltumsūkņa un kondensācijas tipa gāzes katla hibrīdiekārtas apkures sistēmas optimizācija” tiek pētīta apkures hibrīdiekārta un apkures sistēmas parametru ietekme uz tās veiktspēju.
Eiropā ēku apkures un karstā ūdens nodrošināšanai tiek patērēti 79 % no kopējiem enerģijas resursiem (RESHeat, 2022.). Kanādā veiktā pētījumā noskaidrots, ka modernizējot esošas apkures sistēmas ar konkrētajām hibrīdiekārtām, primāro energoresursu patēriņu varētu samazināt par 36 % (Asaee et al., 2017).
Maģistra darba teorētiskajā daļā ir veikts hibrīdiekārtas pārskats un salīdzinājums ar tipiskiem apkures sistēmas siltuma avotiem. Ir apskatīti hibrīdiekārtas elementu veiktspēju ietekmējošie parametri. Ir apskatīts kā hibrīdiekārtu iespaido tajā esošo siltuma avotu jaudas attiecība un siltuma avotu pārslēgšanas temperatūra. Ir analizēta apkures sistēmas parametru ietekme uz hibrīdiekārtas darbību.
Pētījuma daļā ir izstrādāts IDA ice modelis reālas hibrīdiekārtas apkures sistēmai. Izmantojot izstrādāto modeli ir pētīts, kā hibrīdiekārtas darbību ietekmē apkures sistēmas sildķermeņu veids un temperatūras grafiks. Pēc simulācijas rezultātiem tika noteikts, ka pie vienādas siltumnesēja temperatūras sildķermeņu veids neietekmē hibrīdiekārtas veiktspējas parametrus. Tika noteikts, ka silto grīdu izmantošana samazina iekārtas kopējo darbības ilgumu par 33 %. Siltumnesēja grafika izmaiņām ir sekojoša ietekme - samazinot temperatūras grafiku no 55/50°C līdz 40/35°C (15°C):
o Pie pārslēgšanās temperatūras 3°C iekārtas kopējais lietderības koeficients pieaug par 1,7 %, bet primārais enerģijas faktors samazinās par 6,5 %;
o Pie pārslēgšanās temperatūras -2°C (faktiskais iestatījums) iekārtas kopējais lietderības koeficients pieaug par 8,7 %, bet primārais enerģijas faktors samazinās par 17,5 %;
o Pie pārslēgšanās temperatūras -7°C iekārtas kopējais lietderības koeficients pieaug par 14,3 %, bet primārais enerģijas faktors samazinās par 23,4 %.
Darbs sastāv no 68 lapām, 3 sadaļām, 11 formulām, 48 attēliem, un 19 tabulām.
Darbā ir izmantoti 37 literatūras avoti
Maģistra darbs rakstīts latviešu valodā. |
| Atslēgas vārdi |
Gaiss- ūdens siltumsūknis; Kondensācijas tipa gāzes apkures katls; Apkure; Apkures hibrīdiekārta, Siltumnesēja temperatūras grafiks. |
| Atslēgas vārdi angļu valodā |
Air to water heat pump; Gas condensing boiler; Space heating; Hybrid heating unit, Heat carrier temperature graph. |
| Valoda |
lv |
| Gads |
2024 |
| Darba augšupielādes datums un laiks |
03.06.2024 00:29:23 |
