| Anotācija |
Lauksaimniecības sektors un tā darbības ieņem vienu no vadošajām nozarēm Pasaulē. Arī Latvijā un Eiropā arvien aktuālāka kļūst ilgtspējīga un efektīva lauksaimnieciskās darbības organizēšana. Pieaugošo emisiju apjoma dēl, arī lauksaimniecības sektorā tradicionāli izmantotajiem energoresursiem tiek meklētas alternatīvas un analizētas to efektivitātes, ņemot vērā potenciālu samazināt radītās emisijas. Darba mērķis ir salīdzināt pašlaik plaši izmantotos energoavotus lauksaimniecības sektorā un analizēt pieejamās alternatīvas. Kā svarīgākie faktori tiek izvirzīti energoavotu efektivitāte un emisiju faktori to izmantošanai enerģijas ražošanai. Darba uzdevumi sastāv no literatūras analīzes, kurā apskatītas lauksaimniecības sektora darbības, emisiju aktualitātes, likumiskais ietvars gan Latvijas, gan Eiropas mērogā, kā arī SEG emisiju analizēšanas metodes. Papildus tika apskatīti energoavoti, kas tiek izmantoti Latvijas lauksaimniecībā, kā arī dažādas alternatīvas, kas piemērotas vietējai darbībai. Pamatojoties no iegūtās informācijas tika izvēlēta modelēšanas programmatūra EnergyPRO, ar kuras palīdzību tika analizē dažādu energoavotu efektivitāte un radīto emisiju apjoms. No iegūtajiem rezultātiem tika secināts, ka pašlaik plaši izmantotie resursi ir vienlīdz energoefektīvi un rada līdzīgu apjomu emisiju. Tika secināts, ka visefektīvākais energoresurss, no analizētajiem, ir ūdeņradis, kas ražots no atjaunojamiem energoresursiem.
Bakalaura darbs ir izstrādāts Fundamentālo un lietišķo pētījumu projekta "Oglekļa ietilpīgās lauksamniecības sertifikācijas sistēma: virzība uz rezultātiem balstītu lauksamniecības sektoru CarbFarmS" ietvarā, projekta Nr. lzp-2023/1-0055, finansē Latvijas Zinātnes padome. |
