| Studiju veids |
maģistra akadēmiskās studijas |
| Studiju programmas nosaukums |
Vides inženierija |
| Nosaukums |
Alternatīvas biomasas granulu izmantošana siltumapgādē: tehnoloģiskie un vides aspekti |
| Nosaukums angļu valodā |
Use of alternative biomass pellets for heating: technological and environmental aspects |
| Struktūrvienība |
32000 Dabaszinātņu un tehnoloģiju fakultāte |
| Darba vadītājs |
Vladimirs Kirsanovs |
| Recenzents |
Dace Lauka |
| Anotācija |
Maģistra darbā ir analizēta zinātniskā literatūra par dažāda veida biomasas izmantojamas apkures granulu ražošanai, kā arī veikta pieņemtas biomasas tehnoloģisko un vides aspektu analīze.
Darba galvenais mērķis bija, pamatojoties uz tehnoloģisko un vides aspektu analīzi, novērtēt no jauktas biomasas iegūto apkures granulu izmantošanas potenciālu siltumenerģijas ražošanā.
Sagaidāmais rezultāts bija pārliecināties, ka kurināmās granulas no lauksaimniecības, pārtikas un tekstila ražošanas atlikumiem ir pašreiz neizmantots un pieejams enerģijas avots ar pievienotu vērtību atkritumu apsaimniekošanā un samazināšanā.
Darba uzdevumi bija sekojošie:
1.Veikt zinātniskās literatūras apskatu:
•Par nekoksnes apkures granulu pētījumu rezultātiem siltumenerģijas iegūšanā, pievēršot
īpašu uzmanību emisijām un cietajam atlikumam granulu sadegšanas rezultātā;
•Par atšķirībām starp koksnes un no dažāda veida biomasas apkures granulām vides un
tehniskā kontekstā;
•Par kurināmā no lauksaimniecības, alus darītavu un tekstila ražošanas atlikumiem
izmantošanas plusiem un mīnusiem;
•Par multikritēriju analīžu metodēm, kādus izmanto labākās alternatīvas noteikšanai vai
citā gadījumā pareiza lēmuma pieņemšanai;
•Par biomasas sadedzināšanas iekārtām, apkures katliem t.sk.
2.Veikt multikritēriju analīzi pēc TOPSIS metodes.
3.Apkopot rezultātus matricas veidā un atrast katras alternatīvas ilgtspējības koeficientu.
4.Jutīguma analīzes grafiku sastādīšana, lai izsekotu kritēriju ietekmi uz alternatīvu ilgtspējības indeksiem.
Maģistra darbā ietilpst četras sadaļas. Pirmajā sadaļā ir zinātniskās literatūras un statistikas datu apskats. Otrā sadaļa ir alternatīvās biomasas novērtējums. Trešā sadaļa ir atskaite par darbā veikto metodiku un aprēķiniem, bet ceturtā un pēdējā sadaļa ir rezultātu analīze ar biomasas validāciju - laboratorijās iegūto raksturlielumu salīdzinājums ar zinātniskajā literatūrā aprakstītajiem.
Pamatojoties uz pētījumā iegūtajiem rezultātiem, secināju, ka koksnes biomasai ir visaugstākais aprēķinātais ilgtspējības indekss, savukārt vistuvāk koksnes biomasai atrodas alus drabiņu un koku lapu alternatīvas biomasas ar līdzvērtīgiem indeksiem, kas apstiprina pieņēmumu, ka apkurei piemērotas granulas var ražot arī no bezkoksnes biomasas.
Darbs kopumā izklāstīts 83 lappusēs, tajā iekļautas 2 tabulas un 29 attēli.
Darbā izmantoti 151 literatūras avoti.
Maģistra darbs ir izstrādāts Fundamentālo un lietišķo pētījumu projekta “Zināšanas par alternatīvo biomasu virzībā uz enerģētisko neatkarību un klimata mērķiem (Bioenerģijas Observatorija)” ietvarā, projekta Nr. lzp-2022/1-0414, ko finansē Latvijas Zinātnes padome. |
| Atslēgas vārdi |
Biomasa, ilgtspējība, kritērijs, parametri, laboratorija, atjaunojamie resursi, granulas, indekss, validācija, datu bāze |
| Atslēgas vārdi angļu valodā |
Biomass, sustainability, criterion, parameters, laboratory, renewable resources, pellets, index, validation, database |
| Valoda |
lv |
| Gads |
2024 |
| Darba augšupielādes datums un laiks |
29.05.2024 16:56:51 |
