| Anotācija |
Kultūras mantojums un konkrēti valsts nozīmes kultūras pieminekļi, dzīvojamās mājas
ir viens no būtiskiem pilsētvides veidojošiem faktoriem. Mūsdienu straujajā, mainīgajā vidē,
ko raksturo globālisms, indivīda dzīves modeļu un izpratnes maiņa, pieprasot mūsdienīgu,
pievilcīgu, kvalitatīvu un dzīvu pilsētvidi, kurā ir sastopami pārdomāti infrastruktūras
risinājumi, funkcionāli, energoefektīvi nekustamie īpašumi, apzaļumotas rekreācijas zonas
u.c. raksturojoši faktori, arvien nozīmīgāks kļūst jautājums par valsts nozīmes kultūras
pieminekļu nākotnes attīstības iespējām, nodrošinot to saglabātību, konkurētspēju un
veiksmīgu iekļaušanos pilsētvidē.
Maģistra darbs rakstīts latviešu valodā un tas sastāv no vairākām daļām - analītiskā
daļa, teorētiskā daļa, praktiskā daļa, secinājumi un priekšlikumi. Darba apjoms ir 137 lpp.,
tajā iekļauti 68 attēli, 4 tabulas. Izmantotās literatūras un avotu sarakstā ietverti 64 avoti no
kuriem 17 ir angļu valodā. Darbam pievienoti 2 pielikumi.
Analītiskajā daļā veikta informācijas apkopošana un analīze par pasaules, Eiropas un
Latvijas pilsētu attīstības tendencēm, demogrāfijas tendencēm, būvniecības nozares, mājokļu
un īres tirgus tendencēm, kā arī Rīgas vēsturiskā centra un kultūras pieminekļu - dzīvojamo
ēku analīze. Teorētiskajā daļā, ņemot vērā tiesiskā regulējuma aspektu, tiek vērtēts kādi ir
saistošie likumi un normatīvie akti un kādas ir kultūras pieminekļu pārvaldības, aizsardzības,
īpašumtiesību priekšrocības un ierobežojumi. Savukārt praktiskajā daļā tiek veikta padziļināta
izvēlētā nekustamā īpašuma Brīvības ielā 62, Rīgā daudzpusīga analīze, kas ietver vietas un
nekustamā īpašuma vēstures analīzi, īpašnieka un apsaimniekotāja analīzi, nekustamā
īpašuma tehniskās apsekošanas analīzi, nekustamā īpašuma šī brīža vispārējo analīzi, tajā
skaitā brīža pielietojuma analīzi, ieņēmumu sadalījuma analīzi, nekustamā īpašuma potenciāla
aprēķina izstrādi, stipro, vājo pušu, iespēju un draudu analīzi, nekustamā īpašuma
atjaunošanas pārbūves koncepta un izmaksu analīze, kā arī ēkas atjaunošanas un pārbūves
finanšu ieguldījumu atmaksas aprēķinu, parādot piemēru, kā pamatojoties uz iepriekš minēto
daudzfaktoru analīzi un finanšu aprēķiniem, var tikt noteikti valsts kultūras pieminekļa
nākotnes attīstības virzieni un to pamatojums.
Darba noslēgumā veikti secinājumi par valsts nozīmes kultūras pieminekļu attīstības
iespējām, izvirzot priekšlikumus efektīvai virzībai uz sakārtotu, ilglaicīgu kultūras pieminekli
Rīgas vēsturiskajā centrā. |
