| Anotācija |
Šī darba mērķis ir izpētīt attiecības starp ilgtspējību un tai piešķirto vērtību, kas mērāma naudas izteiksmē. Ilgtspējība 21. gadsimtā ir vienmēr bijusi ļoti aktuālā tēma, bet vai realitātē uzņēmumi ir gatavi maksāt vairāk par labām vides, sociālajiem un pārvaldības (ESG) praksēm? Lai atbildētu uz šo jautājumu, esmu izvēlējusies analizēt uzņēmumu pirkšanas un pārdošanas darījumus- situācijas, kurās var novērot piešķirto monetāro vērtību. Darbā pielietoju kvantitatīvus modeļus (lineāru regresiju). Pamatdati ir pirkšanas un pārdošanas darījumu prēmijas no neseniem Eiropas darījumiem un profesionālu aģentūru piešķirti ESG vērtējumi pārdevējam. Secinu, ka pārdevēja ESG vērtējumi statistiski neietekmē naudas prēmiju dotajā datu kopumā, kas norāda uz to, ka ESG pašlaik ir agrīnā attīstības un nozīmes stadijā. Sadalot ESG tās trīs komponentēs, lai redzētu, vai kāds no tiem individuāli ietekmē prēmiju, tiek konstatēti tādi paši rezultāti. Papildus, lai parādītu ilgtspējas ietekmi uz darījumu procesu, es analizēju divus darījumus, kur ilgtspējība ir bijusi viens no galvenajiem virzītājspēkiem. Šie darījumi ir pretrunā viens ar otru, jo tie parāda veiksmīgu rezultātu, kurā ilgtspējības prasmes tiek pārnestas, un neveiksmīgu darījuma rezultātu, kurā pircēja un pārdevēja akciju tirgus vērtības pamatīgi cieš. |
