| Studiju veids |
maģistra profesionālās studijas |
| Studiju programmas nosaukums |
Pilsētu un reģionu inženierekonomika |
| Nosaukums |
Mikromobilitātes attīstības aspekti Latvijā |
| Nosaukums angļu valodā |
Aspects of micromobility development in Latvia |
| Struktūrvienība |
22000 Inženierekonomikas un vadības fakultāte |
| Darba vadītājs |
Inesa Bušovska |
| Recenzents |
Uldis Kamols |
| Anotācija |
Artūrs Sala izstrādāja maģistra darbu “Mikromobilitātes attīstības aspekti Latvijā” pie zinātniskās vadītājas Mg.oec., Insesas Bušovskas. Maģistra darbs ir strukturēts 4 daļās, 16 nodaļās un 18 apakšnodaļās, tā apjoms ir 96 lpp. Darbā ir iekļauti 23 attēli, 17 tabulas, 7 pielikumi un 78 literatūras un avotu saraksta vienības.
Darba pirmajā daļā ir apskatīts mikromobilitātes jēdziens, to svarīgākie aspekti un tās nozīme klimata politikas kontekstā Latvijā un Eiropas Savienībā.
Darba otrajā daļā analizēti valsts, pašvaldību un iedzīvotāju ienākumi, izdevumi. Valsts aspektā tika pētīts transporta sektora īpatsvars budžetā. Tika izpētīti pašreizējās infrastruktūras radītie zaudējumi valsts mērogā no ceļu satiksmes negadījumiem un veselības aprūpes sektorā. Pašvaldību aspektā tika analizēti galvenie pārvietošanās veidi un to pieejamā mobilitātes infrastruktūra, kā arī, tika apskatīts izdevumu īpatsvars pašvaldības budžetā. Iedzīvotāju aspektā ir analizēta demogrāfiskā un sociālekonomiskā situācija Latvijas pilsētās.
Trešajā daļā tika analizēti iedzīvotāju pārvietošanās veida izvēles paradumi un to izmantošanas motivējošie faktori. Veiktas intervijas ar ilgtspējīgas pilsētvides nevalstiskās organizācijas pārstāvjiem no Latvijas un satiksmes departamenta pārstāvi Vācijā.
Ceturtajā daļā ir aprēķināta mikromobilitātes infrastruktūras sociālekonomiskā ietekme valsts, pašvaldības un iedzīvotāja mērogā. Valsts aspekta ieguvumi ir saistīti ar ietaupīto siltumnīcefekta gāzu emisijām, nenotikušajiem ceļu satiksmes negadījumiem, finansiālajiem ietaupījumiem veselības aprūpes nozarē un akcīzes nodokļa negūtajiem ieņēmumiem. Lai sasniegtu Eiropas Savienības vidējo mikromobilitātes līmeni Latvijā, valsts mērogā ir aprēķināts mikromobilitātes infrastruktūras ieviešanas atmaksāšanās periods. Pašvaldības aspektā ir veikts sociālekonomiskais novērtējums pēc priekšrocības un trūkumu kritērijiem. Iedzīvotāju aspektā ir analizēti sociālie un ekonomiskie ieguvumi. Ir izstrādāta iedzīvotāju pārejas prognoze, balstoties uz iedzīvotāju galveno pārvietošanās veida izvēles motivējošajiem faktoriem.
Maģistra darba noslēgumā ir aprakstīti 11 secinājumi un sniegti 7 priekšlikumi. |
| Atslēgas vārdi |
Mikromobilitāte, infrastruktūra, mikromobilitātes rīki, transports, ilgtspējība, emisijas, vide, veselība, sociālā ekonomika, pārvietošanās veidi, mobilitātes paradumi. |
| Atslēgas vārdi angļu valodā |
Micromobility, infrastructure, micromobility tools, transport, sustainability, emissions, environment, public health, social economics, mode of transportation, mobility habits. |
| Valoda |
lv |
| Gads |
2024 |
| Darba augšupielādes datums un laiks |
10.01.2024 23:40:12 |
