| Studiju veids |
maģistra profesionālās studijas |
| Studiju programmas nosaukums |
Pilsētu un reģionu inženierekonomika |
| Nosaukums |
Daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes paaugstināšanas programmu izvērtējums Latvijā |
| Nosaukums angļu valodā |
Evaluation of programs for increasing the energy efficiency of multi-apartment buildings in Latvia |
| Struktūrvienība |
22000 Inženierekonomikas un vadības fakultāte |
| Darba vadītājs |
Armands Auziņš |
| Recenzents |
Rita Greitāne |
| Anotācija |
Matīsa Kempes maģistra darbs “Daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes paaugstināšanas programmu izvērtējums Latvijā” ir pētījums par daudzdzīvokļu ēku enerģijas efektivitātes programmu novērtējumu un to īstenošanas situāciju Latvijā un darba vadītājs ir doktors, profesors Armands Auziņš. Maģistra darbā autors analizē dažādas enerģijas efektivitātes programmas, kuras tiek īstenotas ar Eiropas savienības, valsts un pašvaldību atbalstu daudzdzīvokļu ēkām.
Energoefektivitātes prasībām un energoresursu izmaksām ir bijusi un nākotnē būs tendence paaugstināties. Līdz ar to nepieciešamība pēc kvalitatīva un augstas efektivitātes dzīvojamā fonda pieaug. Optimizējot vai modificējot daudzdzīvokļu ēkas, pie nosacījuma, ka necieš patērētāja komforts, tiek samazināts energoresursu patēriņš un emisiju daudzums, kā arī ekspluatācijas izmaksas.
Autors analizē arī programmu ietekmi uz daudzdzīvokļu ēku enerģijas rādītājiem, kā arī ekonomisko ietekmi uz ēku īpašniekiem un iedzīvotājiem. Izvērtējumā tiek ņemta vērā arī programmu ieviešanas efektivitāte un to sasniegtie rezultāti īstenošanas laikā.
Maģistra darba mērķis ir veikt pētījumu un apkopot rezultātus par daudzdzīvokļu ēku enerģijas efektivitātes programmām Latvijā, kā arī sniegt ieteikumus un priekšlikumus turpmākai programmu attīstībai un uzlabojumiem. Darbs ir vērtīgs resurss gan valsts, gan pašvaldību iestādēm, kā arī ēku īpašniekiem un iedzīvotājiem, kuri vēlas uzlabot energoefektivitātes rādītājus savās ēkās.
Pirmajā nodaļā “Dzīvojamo ēku energoefektivitāte – plānošanas dokumenti un mērķi” autors pēta ēku būvniecības procesu, to ietekmējošos faktorus, kā arī tiek pētīti plānošanas dokumenti un to mērķi, un likumdošanas bāze, kas regulē daudzdzīvokļu dzīvojamo māju apsaimniekošanu. Tāpat autors pēta pašvaldību lomu mājokļu politikas veidošanā, tirgus finansējuma pieejamību, dažādas atbalsta programmas ēku atjaunošanai Latvijā.
Otrajā nodaļā “Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju sektors Latvijā” tiek izvērtēts daudzdzīvokļu dzīvojamo māju sektors Latvijā, kā arī tas tiek analizēts attiecībā pret Baltijas valstīm.
Trešajā nodaļā “Praktiskā daļa – Daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes programmu izvērtējums” autors veic granta programmas “Daudzdzīvokļu māju energoefektivitāte 2016-2023” izvērtējumu. Autors analizē sociālas aptaujas kurās iekļauts gan sabiedrības viedoklis, gan nozares profesionāļu un politikas veidotāju viedokļi.
Pētījuma metodēs iegūtie dati tika atspoguļoti tabulās un grafikos. Pēc rezultātu analīzes un secinājumu apkopojuma tika izvirzīti ieteikumi.
Maģistra darbs sastāv no 82 lpp., 7 tabulām, 22 attēliem, 4 pielikumiem un darbā izmantoti 56 literatūras avotiem. |
| Atslēgas vārdi |
energoefektivitāte, energoefektivitātes paaugstināšana, dzīvojamās ēkas, daudzdzīvokļu ēkas |
| Atslēgas vārdi angļu valodā |
energy efficiency, increasing energy efficiency, residential buildings, apartment buildings |
| Valoda |
lv |
| Gads |
2024 |
| Darba augšupielādes datums un laiks |
10.01.2024 16:39:23 |
