| Anotācija |
Svārstības balstās uz atkārtotām un periodiskām kustībām vai šajā darbā ap centrālo pozīciju vai līdzsvaru. Tās var rasties sistēmās kā svārstos, atsperēs, kur konstanti apmainās enerģija starp potenciālu un kinētisko enerģiju. Svārstības raksturo frekvence, amplitūda un fāze, kā arī tās ir nozīmīgas dabiskās un mehāniski izstrādātās parādībās.
Rotors ir elektrisko mašīnu, piemēram, motoru vai ģeneratoru rotējoša daļa, kur rotors visbiežāk sastāv no vārpstas un elektrības vadošiem materiālu komplekta, piemēram, stieņiem vai spolēm, kas mijiedarbojas ar statora magnētisko lauku. Rotors griežoties ģenerē rotējošu magnētisko lauku, kas inducē spriegumu vai griezes momentu statora tinumos, vienkāršojot elektriskās enerģijas pārveidošanu mehāniskajā enerģijā.
Rotora svārstības parādās, kad tas laika gaitā maina pozīcijas. Rotora svārstības ierosina dažādi faktori, piemēram, rotora sistēmas dabiskā frekvence, slāpēšana un ārējie spēki, kas rezultātā veicina dinamisku uzvedību, ko raksturo periodiska kustība. Rotora svārstību un sistēmas dinamikas mijiedarbība var nopietni ietekmēt tās stabilitāti, veiktspēju un vadību dažādās mehāniskās, elektriskās vai šķidrumu sistēmās.
Darbā ir aplūkots uzmodelēts rotors, kurš ir kā elektro-motora rotors un šim pašam rotoram tiek veikts izgriezums, kas simulē defektu, pielietojot programmatūru “SolidWorks”. Simulējot to, ka tas griežas novērojam tā darbību un atšķirības starp veselu un bojātu rotoru, kā pašsvārtību frekvences, pārvietojumu. Pieņemot, ka veselais rotors griezīsies bez svārstībām, bet bojātais rotors griezīsies svārstoties.
Darba kopējais apjoms ir 54 lappuses, tā saturā ir 45 formulas, 39 attēli, 3 tabulas un atsauces uz 37 informācijas avotiem. |
