| Anotācija |
Jau kopš automašīnu ražošanas pirmsākumiem, nozarē nepārtraukti pieaug dažādas prasības gan no patērētāju, gan valsts un starptautisko organizāciju puses. Mūsdienās tās sevī ietver, galvenokārt, komfortu, drošību, zemu degvielas patēriņu u.c. Vienas no būtiskākajām ir ekoloģiskās prasības, kas atbild par kaitīgo emisiju izmešu daudzumu ierobežošanu. Lai to visu spētu izpildīt, automašīnām turpina pieaugt elektronikas daudzums, kas aizstāj mehāniskās daļas. Vadības bloki ir tie, kas atbild par automobiļa inteliģenci. To funkciju izpildei ir nepieciešami ieejas dati, kurus visbiežāk iegūst no dažādiem sensoriem. Sistēmas paliek arvien sarežģītākas, tāpēc ir nepieciešama arī savstarpējā komunikācija, kā arī citi protokoli, kuriem jāspēj nodrošināt ātru un drošu datu pārsūtīšanu, kas spēj reaģēt uz reāllaika situācijām. Šajā bakalaura darbā uzmanība tika vērsta uz transportlīdzekļu devējiem un komunikācijas protokoliem, kā arī dzirksteles aizdedzes dzinēja darbību un tā vadības bloku. Izmantojot sensorus, iepriekš noteiktus algoritmus un dzinēja darbības reāllaika analīzi, ir iespējams veikt darbības kontroli tā, lai samazinātu kaitīgo izmešu daudzumu, kā arī pasargātu dzinēju no pārkaršanas, sasniegtu šofera pieprasīto jaudu un citus nepieciešamos parametrus. Praktiskajā daļā, izmantojot Otto ideālo ciklu benzīna dzinējam, tika veikti dažādi aprēķini, balstoties uz norādītajām ievades datu vērtībām, lai izveidotu dzinēja vadības bloka simulāciju. |
