| Studiju veids |
bakalaura akadēmiskās studijas |
| Studiju programmas nosaukums |
Vides inženierija |
| Nosaukums |
"Oglekļa piesaistes potenciāls, izmantojot biomasas produktus: sistēmdinamikas modelēšanas pieeja dabisko zālāju apsaimniekošanai" |
| Nosaukums angļu valodā |
"Carbon Sequestration Potential of Biomass-Based Products: A System Dynamics Modeling Approach for Grassland Management" |
| Struktūrvienība |
27300 Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūts |
| Darba vadītājs |
Ilze Vamža |
| Recenzents |
Viktorija Terjaņika |
| Anotācija |
Ir zināms, ka meži ir nozīmīga oglekļa krātuve, tāpat kā iegūtie koksnes produkti. Abas nozares ir iekļautas valsts siltumnīcefekta gāzu inventarizācijā. Kad koksne vai cita veida biomasa aug, tā fotosintēzes procesā absorbē oglekļa dioksīdu. Ja biomasa tiek izmantota jaunu produktu ražošanā, tajos uzkrātais ogleklis tiek efektīvi izvadīts no atmosfēras un saglabājas produktā. Produktos uzkrātais ogleklis tiek uzskatīts par īslaicīgu, jo produkti galu galā sadegs vai sadalīsies un atbrīvos oglekļa dioksīdu atpakaļ atmosfērā. Tomēr, ja produktus izmanto ilglaicīgai lietošanai, tajos uzkrātais ogleklis var saglabāties daudzus gadu desmitus, kas var būtiski veicināt klimata pārmaiņu mazināšanu. Ja ir iespējams uzglabāt oglekli koksnes produktos, rodas jautājums, vai ir iespējams veicināt oglekļa sekvestrāciju arī produktos ar citiem biomasas veidiem. Viens no piemēriem ir daļēji dabisko zālāju apsaimniekošana, kur ir nepieciešama zāles pļaušana, kas rada zāles biomasu, kura bieži netiek pilnībā izmantota. Tika veikta literatūras analīze, lai atlasītu piemērotus produktus ar dažādiem oglekļa uzglabāšanas periodiem un minimālām ražošanas emisijām, piemēram, granulas, kokšķiedru plātnes ar biomasas piejaukumu un bioogli oglekļa iestrādāšanai augsnē. Tika izstrādāts sistēmas dinamikas modelis, lai novērtētu oglekļa krājumus un plūsmas starp atmosfēru, dzīvo biomasu un produktiem. Sistēmdinamikas modelis tika veidots, ņemot vērā oglekļa plūsmas zālājos, kā arī to apsaimniekošanas prakses. Tika izvēlēti scenāriji, kādas izcelsmes enerģija tiek izmantota produkta ražošanā. Vislielāko oglekļa potenciālu uzrādīja produkti, kuriem ir ilgāks kalpošanas mūžs un mazāk ražošanas emisiju. |
| Atslēgas vārdi |
daļēji dabiskie zālāji, zemes izmantošana, oglekļa piesaiste, oglekļa piesaiste produktos, sistēmdinamika |
| Atslēgas vārdi angļu valodā |
System dynamics, biomass feedstock sourcing; carbon accounting; carbon cycle; land-use policy; semi natural grasslands; temporary sequestration |
| Valoda |
lv |
| Gads |
2023 |
| Darba augšupielādes datums un laiks |
31.05.2023 16:07:13 |
