| Studiju veids |
maģistra akadēmiskās studijas |
| Studiju programmas nosaukums |
Ekonomika |
| Nosaukums |
Zaļo obligāciju attīstības tendences Baltijā |
| Nosaukums angļu valodā |
Development trends of green bonds in the Baltics |
| Struktūrvienība |
22000 Inženierekonomikas un vadības fakultāte |
| Darba vadītājs |
Inna Dovladbekova |
| Recenzents |
Jana Eriņa |
| Anotācija |
Videi nodarītā kaitējuma draudi, energoresursu krīze un nepieciešamība novirzīt finanšu ieguldījumus uz zaļiem un ekoloģiski ilgtspējīgiem projektiem, ir sekmējusi zaļo obligāciju tirgus attīstību gan no investoru, gan emitentu puses. Zaļo obligāciju tirgus attīstās ļoti strauji un šis finanšu instruments tiek uzskatīts par vienu no ievērojamākajiem finanšu jauninājumiem ilgtspējīgas finansēšanas jomā pēdējo gadu laikā, sniedzot investoriem iespēju piesaistīt finansējumu zaļo projektu finansēšanai un refinansēšanai. Līdz ar to, ir būtiski apzināt šī finanšu instrumenta attīstības tendences Baltijas tirgū, lai noteiktu iespējamos trūkumus tirgus attīstībā.
Maģistra darba mērķis ir, balstoties uz teorētiskajām atziņām un statistiskās datu analīzi par zaļo obligāciju darbību, izstrādāt ieteikumus kā veicināt zaļo obligāciju attīstību un prognozēt attīstības tendences. Lai sasniegtu darba mērķi, autore darba teorētiskajā daļā analizēja zinātnisko literatūru, normatīvos aktus un periodiskos izdevumus, lai izveidotu teorētisko bāzi par zaļajām obligācijām, kā arī tika veikta zaļo obligāciju regulējošo dokumentu apkopojums un analīze.
Darba praktiskajā daļā tika veikta statistisko datu analīze par zaļo obligāciju tirgus tendencēm pasaulē un Baltijā un veiktas ekspertu intervijas ar publiskā un privātā sektora pārstāvjiem. Pētījuma rezultātā tika secināts, ka Baltijas valstīs šobrīd ir emitētas 12 zaļās obligācijas, no kurām 6 ir emitētas Latvijā un 6 Lietuvā. Galvenie obligāciju emitenti ir energoresursu uzņēmumi. Savukārt, Igaunijā patreiz vēl nav emitēta neviena Zaļā obligācija.
Zaļo obligāciju emitējošo uzņēmumu finanšu datu standartnovirze ir augsta, līdz ar to, var secināt, ka uzņēmuma lielums neietekmē tā iespējas emitēt Zaļās obligācija. Kā arī, balstoties uz ekspertu sniegto viedokli, zaļo obligāciju finansējums mazajiem un vidējiem ir ļoti nozīmīgs instruments, jo šo finansējumu var izmantot nedaudz riskantākās investīcijās, attīstot jaunos pakalpojumus un produktus un citas darbības. Emitējot zaļās obligācijas kā viens no galvenajiem ieguvumiem ir lētāks finansējums projektu īstenošanai un uzņēmuma pozitīvā publicitāte. Galvenie faktori, kas attur uzņēmumus no zaļo obligāciju emisijas ir neziņa par šo finanšu instrumentu un nepārliecība uzņēmuma iespējām, kā arī, sarežģītais emisijas gatavošanās process. |
| Atslēgas vārdi |
zaļās obligācijas, ilgtspējīgs finansējums, kapitāla tirgus, klimata pārmaiņas, energoresursu krīze |
| Atslēgas vārdi angļu valodā |
green bonds, sustainable financing, capital market, climate change, energy crisis |
| Valoda |
lv |
| Gads |
2023 |
| Darba augšupielādes datums un laiks |
23.05.2023 20:30:43 |
