| Anotācija |
Bakalaura darba “Vides pieejamības problēmas cilvēkiem ar kustību traucējumiem un iespējamie risinājumi Vecrīgas publiskajā ārtelpā” autore ir Līze Masaļska, tā zinātniskais vadītājs ir RTU docents (praktiskais) Mg. oec., Dipl. oec. Uldis Kamols. Darbs ir izstrādāts uz 64 lappusēm, darbā ir 58 attēli, 6 tabulas un pievienoti 3 pielikumi. Darba izstrādes procesā tika izvērtētas esošās vides pieejamības problēmas cilvēkiem ar kustību traucējumiem Vecrīgas publiskajā ārtelpā un izskatīti iespējamie risinājumi to novēršanai, izpētīti ilgtspējīgas attīstības dokumenti un Vecrīgas teritorijas apbūves noteikumi, kā arī tika veikta intervija ar arhitektu, Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta ekspertu Rīgas vēsturiskā centra UNESCO Pasaules mantojuma pārvaldības plānošanas jautājumos un Rīgas domes Pieminekļu padomes priekšsēdētaju, un ar cilvēku, kurš ikdienā pārvietojas ar ratiņkrēsla palīdzību. Darba gaitā ir noskaidrots, ka pētījuma mērķa grupas, kuras izjūt nepieciešamību pēc sakārtotas vides pieejamības Vecrīgā ir cilvēki ar kustību traucējumiem, cilvēki, kuri pārvietojas ar ratiņkrēsla palīdzību, personas ar bērnu ratiem, gados vecāki cilvēki un tūristi, kuriem ir smagas somas un koferi. Darba rezultātā tika izveidots maršruts ar Vecrīgas nozīmīgākajiem piesaistes objektiem un tos vienojošajām ielām, kurās veicot pielāgošanu vides pieejamības prasībām, tiktu nodrošināta ērta piekļuve attiecīgajiem objektiem, bez nepieciešamības pārbūvēt visas Vecrīgas vēsturiskās ielas. Sakārtotai vides pieejamībai ir nozīmīga loma drošības, labklājības, iekļaujošas sabiedrības veidošanā un diskriminācijas izskaušanā, jo visiem ir vienādas tiesības, taču fizisku apsvērumu dēļ atšķirīgas iespējas, kas liedz piekļūšanu atsevišķiem objektiem, informācijas pieejamību un pakalpojumu saņemšanu. Rīgas vēsturiskais centrs ir iekļauts UNESCO Pasaules kultūrvēsturisko mantojumu sarakstā un Vecrīgas siluets ir Latvijas un Rīgas “vizītkarte”, taču tajā ir nesakārtota vides pieejamība un nav nodrošināta ērta piekļūšana ar sabiedrisko transportu, kas lielai sabiedrības daļai liedz iespēju apmeklēt Vecrīgas teritoriju, taču ņemot vērā tās kultūrvēsturisko statusu, tai jābūt pieejamai videi, kuru ir iespēja apskatīt un pavadīt tajā laiku visiem, kuriem ir tāda vēlēšanās un nepieciešamība. Uzlabojot vides pieejamību Vecrīgas publiskajā ārtelpā, tiktu nodrošināta lielāka cilvēku plūsma, kas ikdienā apmeklē Vecrīgu, kā rezultātā Vecrīgas teritorija labāk attīstītos no uzņēmējdarbības un tūrisma viedokļa. |
| Atslēgas vārdi angļu valodā |
Old Riga, environmental accessibility, public outdoor space, mobility impairments, cultural heritage, equal opportunities |
