| Anotācija |
Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas informāciju, veselības aprūpes atkritumi ir milzīgs globāls veselības izaicinājums. Slimnīcās un citās veselības aprūpes iestādēs, laboratorijās, pētniecības centros, morgos, autopsijas centros, asins bankās un pansionātos rodas atkritumi. Apmēram 85% no šiem atkritumiem ir klasificēti kā vispārīgi dabā nebīstami, savukārt 15% var būt infekciozi, toksiski vai radioaktīvi. Medicīnas atkritumu apsaimniekošanai pēdējās desmitgadēs nav pievērsta pietiekama uzmanība. Tādejādi ir nepieciešams pievērst uzmanību, ka medicīnas iestādēs radītie atkritumi var būt daļa no aprites ekonomikas.
Maģistra darba mērķis ir veikt veselības aprūpes atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes alternatīvu sociālo dzīves cikla novērtējumu, veidot izpratni par galvenajiem sociālajiem aspektiem, kas saistīti ar veselības aprūpes atkritumu apsaimniekošanu, analizējot ietekmi uz darbiniekiem, vietējo sabiedrību, vērtības ķēžu dalībniekiem, sabiedrību un bērniem. Šo mērķu sasniegšanai tika izvirzīti vairāki uzdevumi, veikt literatūras un datu analīzi par veselības aprūpes atkritumu apsaimniekošanu, aprites ekonomikas principu ieviešanu un sociālo dzīves cikla novērtējumu, ka arī atlasīt apakš kategoriju un to indikatorus sociālā dzīves cikla novērtējuma veikšanai.
Pētījumam tika izmantota sociālas dzīves cikla analīzes metode. Šai metodei tika izstrādātas aptaujas/strukturētās intervijas slimnīcām un veselības aprūpes atkritumu apsaimniekotājiem pa posmiem veselības aprūpes atkritumu radītājs/piegādātājs – slimnīca, transports/pārstrāde – veselības atkritumu apsaimniekotāji, produkts - veselības atkritumu apsaimniekotāji Igaunijā. No sociālās dzīves cikla novērtējuma metodes galvenajām sešām kategorijām- darbinieks, vietējā sabiedrība, vērtību ķēdes dalībnieki, patērētājs, sabiedrība un bērni tika atlasītas atbilstoši apakš kategorijas, zem kurām vēl sīkāk tika izvēlēti indikatori.
Darba izstrādes gaitā secināts, ka pētījuma jomā notiek virzība veselības aprūpes atkritumu sektorā, kas attiecas aprites ekonomiku.
Veselības aprūpes radītie atkritumi ar katru gadu pieaug un turpinās pieaugt attīstoties pasaules ekonomiskajai izaugsmei kā arī pieaugot cilvēku populācijai. Jo īpaši tas ir pieaudzis COVID-19 pandēmijas laikā, kas ir radījis bīstamo atkritumu apsaimniekotāiem papildus izstrādāt jaunus mehānismus ka šos atkritumus apstrādāt likumā noteiktajā kārtībā.
Darbs ir izstrādāts Fundamentālo un lietišķo pētījumu projekta “Aprites ekonomikas risinājumi veselības aprūpes atkritumu apsaimniekošanā vides aizsardzības un veselības sabiedrības mērķu nodrošināšanai (Panacea)” projekta Nr. Izp-2020/1-0299, ietvarā, ko finansēja Latvijas Zinātnes padome. |
