| Studiju veids |
maģistra akadēmiskās studijas |
| Studiju programmas nosaukums |
Vides inženierija |
| Nosaukums |
Grūti sasniedzami enerģijas patērētāji daudzdzīvokļu ēku sektorā |
| Nosaukums angļu valodā |
Hard-to-reach energy consumers in the multi-apartment sector |
| Struktūrvienība |
27300 Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūts |
| Darba vadītājs |
Andra Blumberga |
| Recenzents |
Armands Grāvelsiņš |
| Anotācija |
Saskaņā ar Eiropas Savienības datiem, mājsaimniecībās patērētā enerģija veido līdz 30% no kopējā enerģijas patēriņa. Tāpēc šim sektoram piemīt liels potenciāls siltumnīcas efekta gāzu emisiju samazināšanai. Energoefektivitātes pasākumu ieviešana un daudzdzīvokļu ēku renovācija ir būtisks risinājums siltumnīcas efekta gāzu emisiju samazināšanai un Latvijas klimatneitralitātes sasniegšanai, taču šis potenciāls netiek izmantots, jo renovācijas process daudzdzīvokļu ēku sektorā noris ārkārtīgi lēni. Viens no iemesliem ir iedzīvotāju neieinteresētība, nevēlēšanās iesaistīties un vienoties par energoefektivitātes pasākumu ieviešanu ēkās.
Maģistra darba mērķis ir identificēt grūti sasniedzamu enerģijas patērētāju grupas daudzdzīvokļu ēku sektorā Latvijā un veikt izpēti par viņu mentālajiem modeļiem par enerģijas patēriņu.
Darba hipotēze – grūti sasniedzamiem enerģijas patērētajiem ir atšķirīgi mentālie modeļi (ko izraisa zināšanu, uzticības trūkums, aizspriedumi) nekā citiem enerģijas patērētājiem, un ir nepieciešama atšķirīga pieeja, lai viņi mainītu savu enerģijas patēriņa attieksmi/uzvedību.
Maģistra darbā ietvertas sešas nodaļas: (1) energoefektivitātes politikas analīze Eiropas savienībāun Latvijā; (2) enerģijas patēriņa analīze daudzdzīvokļu ēku sektorā; (3,4) grūti sasniedzamu enerģijas patērētāju auditoriju analīze, kas balstīti uz zinātniskās literatūras, pētījumu un energoekspertu interviju analīzi; (5) grūti sasniedzamu enerģijas patērētāju, viegli sasniedzamu enerģijas patērētaju un energoekspertu mentālo modeļu izveide un analīze, izmantojot Mental Modeler rīku; (6) scenāriju modelēšana, pētot dažādu enerģijas patērētāju grupu uzvedību.
Darbā tika konstatēts, ka energoekspertu, viegli sasniedzamu enerģijas patērētāju un grūti sasniedzamu enerģijas patērētāju mentālie modeļi ir atšķirīgi. Līdz ar to atšķiras arī patērētāju uzvedība, motivācija un lēmumu pieņemšanas mehānismi.
Tika veikti secinājumi: (1) Latvijā ir liels neizmantotais potenciāls paaugstināt ēku energoefektivitāti, to izmantot kavē iedzīvotāju nevēlēšanās iesaistīties; (2) grūti sasniedzamu enerģijas patērētāju auditorija Latvijā ir liela un atšķiras no citu valstu auditorijām; (3) grūti sasniedzami enerģijas patērētāji savā mentālajā modelī neiekļauj faktorus, kas saistīti ar viņu pašu atbildību un rīcību; (4) modelētajos scenārijos paredzētie pasākumi labi aktivizē energoekspertu grupu (patērētājus ar labu izpratni par sistēmu), taču uz grūti sasniedzamu enerģijas patērētāju uzvedību ietekme ir ļoti minimāla. Tas liecina, ka nepieciešami jauni pētījumi par veidiem, kā ietekmēt grūti sasniedzamu auditoriju uzvedību. |
| Atslēgas vārdi |
Ēku energoefektivitāte; energoefektivitātes politika; enerģijas lietotāji; klimata neitralitāte; patērētāji ar nepietiekamu pieprasījumu, mentālie modeļi, izplūdušas kognitīvās kartes, grūti sasniedzami enerģijas patērētāji. |
| Atslēgas vārdi angļu valodā |
Energy efficiency in buildings; energy efficiency policy; energy users; climate neutrality; underserved consumers, mental models, fuzzy cognitive maps, hard-to-reach energy consumers |
| Valoda |
lv |
| Gads |
2023 |
| Darba augšupielādes datums un laiks |
19.05.2023 14:10:40 |
