| Studiju veids |
maģistra akadēmiskās studijas |
| Studiju programmas nosaukums |
Vides inženierija |
| Nosaukums |
Mājsaimniecības sektora dekarbonizācijas virzieni |
| Nosaukums angļu valodā |
Decarbonization pathways for the residential sector |
| Struktūrvienība |
27300 Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūts |
| Darba vadītājs |
Dzintars Jaunzems |
| Recenzents |
Armands Grāvelsiņš |
| Anotācija |
Dzīvojamo māju sektora radītajam siltumam ir arvien lielāka nozīme emisiju samazināšanā, jo mērķi kļūst aizvien stingrāki. Eiropas Komisija apņēmās risināt ēku dekarbonizācijas problēmu, uzsākot ES Zaļo kursu (2019. gada decembrī), Renovācijas viļņa stratēģiju (2020. gada oktobrī) un politikas paketi “Fit for 55” (2021. gada jūlijā). Iepriekš minētās Eiropas dekarbonizācijas iniciatīvas izstradātas, lai divkāršotu ikgadējo renovāciju (no 1 līdz 2 procentiem), lai veicinātu “dziļo” renovāciju (ēkas, kas novērtētas ar energoefektivitātes A klasi), un līdz 2030. gadam samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas ēku sektorā par 60%. Priekšlikumā Ēku energoefektivitātes direktīvas pārstrādāšanai Eiropas Komisija iekļāva pasākumus, lai konkrētāk sasniegtu šos mērķus, un norādīja, ka ēku fondam līdz 2050. gadam ir jāsasniedz nulles emisiju ēku līmenis. Krievijas iebrukums Ukrainā 2022. gadā padarīja šos mērķus vēl aktuālākus. Saskaroties ar pieaugošajām enerģijas cenām un nepieciešamību samazināt savu atkarību no gāzes importa, ES nolēma pakāpeniski pārtraukt Krievijas fosilā kurināmā importu krietni pirms 2030. gada.[1]
Lai sasniegtu Eiropas Savienības saistības saskaņā ar Eiropas Zaļo kursu, Enerģētikas savienības stratēģiju un Parīzes nolīgumu, ir būtiski jāpārveido pašreizējās enerģētikas sistēmas. Mērķis ir skaidrs: Eiropa līdz gadsimta vidum cenšas būt klimatneitrāla, un tam ir nepieciešama enerģētikas sistēma, kurā dominē atjaunojamie energoresursi.[2]
Mājsaimniecību sektors ir viens no lielākajiem oglekļa emisiju radītājiem, tam dēļ ir svarīgi izpētīt veidus, kā dekarbonizēt (samazināt atmosfērā nonākošā oglekļa dioksīda daudzumu) šo nozari, lai sasniegtu valsts un globālos mērķus emisiju samazināšanai. Darbā detalizēti tiek izpētīts mājsaimniecības sektors Latvijā, kā arī tendences uz Eiropas fona. Lai sasniegtu mājsaimniecības sektora dekarbonizāciju Latvijā, tiek izpētītas citu valstu pieredzes un analizēti to dekarbonizācijas scenāriji ēku un mājsaimniecību sektorā.
Darbs sniedz ieskatu šķēršļos un izaicinājumos, kas saistīti ar dekarbonizāciju. Kopumā noslēguma darbam par mājsaimniecību sektora dekarbonizācijas virzieniem ir potenciāls uzlabot ikviena izpratni par šo kritisko jomu un sniegt informāciju par turpmākām iespējamām pētījuma jomām, kā arī virzīt izstrādātos scenārijus uz modelēšanu. |
| Atslēgas vārdi |
klimatneitralitāte, SEG, dekarbonizācijas virzieni, paradumu maiņa, energoefektivitāte, viedās, mazemisiju un bezemisiju tehnoloģijas |
| Atslēgas vārdi angļu valodā |
climate neutrality, GHG, decarbonization trends, change of habits, energy efficiency, smart, low-emission and zero-emission technologies |
| Valoda |
lv |
| Gads |
2023 |
| Darba augšupielādes datums un laiks |
17.05.2023 14:33:54 |
