| Anotācija |
Mūsdienās pasaule bez tekstila nav iedomājama, jo gandrīz ik viens cilvēks ar to nonāk saskarsmē katru dienu. Tekstilizstrādājumu patēriņš pēdējās divās desmitgadēs ir dubultojies, un ir prognozēts, ka tas turpinās pieaugt. Tā kā tekstilrūpniecības sistēma, galvenokārt, darbojas lineāri, tā ir ļoti piesārņojoša, resursu ietilpīga un rada daudz atkritumu, tomēr tai ir liels aprites potenciāls, jo lielāko daļu tekstilizstrādājumu var pārstrādāt vai izmantot atkārtoti.
Bakalaura darba mērķis ir vispārīgi apskatīt aprites ekonomikas izaugsmes iespējas modes, mājas un tehnisko tekstilizstrādājumu nozarēs un precīzāk izvērtēt vienā tekstilizstrādājumu grupā aprites ekonomikas potenciālu mazākā mērogā, ņemot noglabāto atkritumu apjomu kā indikatoru.
Darbā tika izmantotas divas metodes: daudzkritēriju lēmumu analīze un sistēmdinamikas modelēšana. Sākotnēji tika veikta daudzkritēriju lēmumu analīze, lai vispārīgi izvērtētu aprites ekonomikas izaugsmes iespējās modes, mājas un tehnisko tekstilizstrādājumu nozarēs. Analīze balstījās uz piecpadsmit atlasītiem kritērijiem, kuri aptver vides, ekonomisko, sociālo un tehnisko aspektu. Padziļinātākai analīzei tika izmantota sistēmdinamikas modelēšana. Izvēlētā sistēma bija modes tekstilizstrādājumu vērtību ķēde Eiropas Savienībā. Bāzes scenārijs tika papildināts ar diviem politikas instrumentiem: apģērba patēriņa samazināšanas politika un apģērba šķirošanas politika.
Rezultāti liecina, ka vislielākā aprites ekonomikas izaugsmes iespēja ir modes tekstilizstrādājumu nozarē. Sistēmdinamikas modelis uzrādīja, ka laika periodā no 2018. līdz 2030. gadam no Eiropas Savienībā patērētā un saražotā apģērba poligonos noglabās kopā 58 miljonus tonnas. Teorētiski no šī apjoma aptuveni 95 % ir zaudētā vērtība, ko būtu iespējams atgūt, ja ieviestu aprites ekonomiku vērtību ķēdē. Patēriņa samazināšanas politika ir visefektīvākais politikas instruments, un, ieviešot abas politikas, noglabātais apjoms 2040. gadā tiktu samazināts par 65 miljoniem tonnu, kas ir uz pusi mazāk nekā scenārijā bez politikas instrumentiem.
Iegūtos rezultātus ir iespējams izmantot veidojot vai uzlabot jau esošo tekstilizstrādājumu ilgtspējas un aprites ekonomikas politiku. Lielāks uzsvars būtu jāliek uz modes tekstilizstrādājumiem. Izstrādājot rīcības plānu, ieteicams, kā prioritāti izvirzīt pasākumus, kuru mērķis ir samazināt apģērba patēriņu, jo tie būs efektīvāki nekā šķirošanas jaudas palielināšanas pasākumi.
Darbs sastāv no 4 tabulām, 31 attēla, 1 pielikuma, 70 literatūras un informācijas avotiem. |
