| Anotācija |
Bakalaura darbā tiek analizētas un savstarpēji salīdzinātas elektroenerģijas akumulācijas alternatīvas, kā arī tiek apzināts to potenciāls energoapgādes sektorā kopumā, kā arī, konkrēti, Latvijā.
Pētījuma mērķis ir sekojošs. Nosakot un savstarpēji salīdzinot pašreizējo elektroenerģijas akumulācijas tehnoloģisko attīstības līmeni un potenciālu, nonākt pie labākās atjaunojamās enerģijas uzkrāšanas sistēmas, izvērtējot iekļaušanos tirgū, kā arī prognozēt akumulācijas ieviešanas praksi tuvākajās desmitgadēs Latvijā. Lai sasniegtu izvirzīto darba mērķi, ir noteikti sekojoši uzdevumi:
1. Veikt literatūras analīzi par šī brīža enerģijas akumulācijas tehnoloģiskajiem risinājumiem, inovācijām un attīstības potenciālu;
2. Analizēt un savstarpēji salīdzināt elektroenerģijas akumulācijas sistēmas, nonākot pie potenciālākā risinājuma enerģijas uzkrāšanai;
3. Izstrādāt prognozējošu sistēmdinamikas modeli elektroenerģijas akumulācijas ieviešanas praksei Latvijā;
4. Sniegt pamatotus secinājumus un politikas veidošanas ieteikumus elektroenerģijas akumulācijas integrēšanas veicināšanai.
Pētījumā secināts, ka uz doto brīdi vistuvāk ideālajam risinājumam starp akumulatoru alternatīvām, lai nodrošinātu elektroenerģijas akumulāciju, atrodas litija-jonu akumulatori, savukārt starp akumulācijas sistēmām - hidroakumulācijas elektrostacija. Tāpat noteikts, ka pāreja uz energoefektīviem risinājumiem privātajās mājsaimniecībās Latvijā prognozējama ar pieaugošu tendenci, tomēr, konkrēti, akumulācijas ieviešana, kas ir šī pētījuma galvenais izpētes mērķis, prognozējama lēna un bez izteiktas progresijas.
Bakalaura darbs sastāv no trīs galvenajām nodaļām (literatūras analīze, metodoloģija un rezultāti) un 20 apakšnodaļām. Darbs satur 67 lapas, 26 attēlus, 3 tabulas. |
