| Anotācija |
Klimata pārmainu ietekmes dēļ, tiek prognozēts, ka nākotnes enerģijas patēriņš priekš dzesēšanas pieaugs. Straujākais pieaugums tiks novērots Ziemeļeiropā tai skaitā Latvijā. Saistība ar nākotnes enerģētikas plāniem pāriet uz AER, rodas nepieciešamība pēc energoelastības ēkās. Veidojot dzesēšanas enerģijas patēriņa samazināšanas pasākumus, nepieciešams izskatīt ēkas energoelastības palielināšanas potenciālu. Latvijas klimata apstākļos nav veikti ēkas dzesēšanas enerģijas samazināšanas un energoelastības palielināšanas pētījumi.
Bakalaura darba mērķis: Izstrādāt dzesēšanas patēriņa samazināšanas stratēģiju, kas spēj palielināt ēkas energoelastību, balstoties uz izveidota biroja ēkas dinamiskā enerģijas patēriņa modeļa.
Bakalaura darbā tika veikta literatūras analīze par nākotnes dzesēšanas vajadzībām, dzesēšanas efektivitātes uzlabošanas veidiem, dzesēšanas vajadzības samazināšanas veidiem un energoelastības ieviešanas veidiem ēkās. Balstoties uz ēkas energoaudita datiem, tika izveidots enerģijas patēriņa dinamisks ēkas modelis, kur tika ieviestas dzesēšanas samazināšanas tehnoloģijas, un energoelastības stratēģijas.
Pētījuma izstrādes laikā balstoties uz izveidotu dzesēšanas enerģijas patēriņa samazināšanas stratēģiju, tika izveidots biroja ēkas dinamisks enerģijas patēriņa modelis. Ieviestās tehnoloģijas sastāvēja no centralizētas dzesēšanas sistēmas, kas izmanto siltumsūkņus, saules noēnošanas sistēma, kas sastāv no automātiskām āra žalūzijām, un saules paneļiem, enerģijas patēriņa nosegšanai. Energoelastība tika ieviesta, izmantojot nakts dzesēšanas stratēģiju. Analizējot iegūtos patēriņa rezultātus, tika konstatēts, ka ieviešot dzesēšanas enerģijas patēriņa samazināšanas stratēģiju, dzesēšanas enerģijas patēriņš tiek samazināts un ēkas energoelastība tiek palielināta, tāpēc pasākumu klāsts var tik pielietots citām biroja ēkām Latvijas klimata apstākļos.
Darbs sastāv no 16 attēliem, 26 tabulām, 2 pielikumiem un 40 literatūras un informācijas avotiem. |
