| Studiju veids |
maģistra akadēmiskās studijas |
| Studiju programmas nosaukums |
Vides inženierija |
| Nosaukums |
Vienšūnu proteīnu ražošanas novērtējums no industriālās atlikumu kartupeļu cietes, izmantojot mono- un divpakāpju fermentāciju. |
| Nosaukums angļu valodā |
Assessment of single cell protein production from residual potato starch via mono- and two-step fermentation. |
| Struktūrvienība |
32000 Dabaszinātņu un tehnoloģiju fakultāte |
| Darba vadītājs |
Krišs Spalviņš |
| Recenzents |
Kārlis Valters |
| Anotācija |
Maģistra darbu “Vienšūnu proteīnu ražošanas novērtējums no industriālās atlikumu
kartupeļu cietes, izmantojot mono- un divpakāpju fermentāciju” izstrādāja Rīgas tehniskās
universitātes studentu programmas “Vides inženierijas” 2. kursa maģistra studente Indra
Bērziņa.
Maģistra darba galvenais mērķis bija izmantojot industriālo atlikumu cieti kā galveno
enerģijas avotu, izstrādāt un optimizēt mikrobioloģisko barotni, kura nodrošinātu pēc iespējas
lielākus vienšūnu proteīna iznākumus, izmantojot vienpakāpju un divpakāpju fermentāciju.
Izmantotās mikroorganismu sugas bija Endomycopsis fibuligera, Cyberlindnera jadinii,
Fusarium graminearum, Wickerhamomyces anomalus, Aspergillus niger un Aspergillus
awamori mikrobioloģiskajās kultūrās. Galvenie uzdevumi bija: (1) analizēt pieejamo
literatūru par proteīnu nozīmi pārtikā, par dažādāko biodegradējamo atkritumu, tai skaitā
industriālās atlikumu cietes, izmantošanu kā oglekļa avotu mikrobioloģiskajās kultūrās, par
vienšūnu proteīnu iegūšanu no cietes šķeļošajiem mikroorganismiem, (2) sagatavot
mikroorganismiem piemērotas mikrobioloģiskās barotnes, kuru sastāvā galvenais oglekļa
avots ir industriālā atlikumu ciete, (3) veikt secīgus eksperimentus, pēc kuriem analizēt datus,
noskaidrojot, kāds barotnes sastāvs nodrošina lielāko vienšūnu proteīnu iznākumu, (4) izdarīt
secinājumus un sniegt rekomendācijas par industriālās atlikumu cietes izmantošanu vienšūnu
proteīnu ražošanā.
Maģistra darbs sastāv no trīs galvenajām daļām:
1) Literatūras apskats (14 apakšnodaļas);
2) Materiāli un metodes (10 apakšnodaļas);
3) Rezultāti un diskusija (22 apakšnodaļas).
Maģistra darbs sastāv no 79 lpp,12 tabulām un 23 attēliem, 165 literatūras avotiem.
Darbs izstrādāts Latvijas Zinātnes padomes finansētā Fundamentālo un lietišķo
pētījumu projektā “Biobutanols varavīksnes krāsas (Brainbow)”, projekts Nr.lzp-2021/1-
0223 |
| Atslēgas vārdi |
Biomasa, fermentācija, glikozes atgūšana, kartupeļu ciete, pārtikas atlikumi, raugi, sēnes, sēņu hidrolīze |
| Atslēgas vārdi angļu valodā |
Biomass, fungi, fungal hydrolysis, fermentation, glucose recovery, potato starch, single-cell protein, SCP, waste biomass |
| Valoda |
eng |
| Gads |
2023 |
| Darba augšupielādes datums un laiks |
10.05.2023 13:46:23 |
