| Studiju veids |
maģistra profesionālās studijas |
| Studiju programmas nosaukums |
Uzņēmumu un organizāciju vadīšana |
| Nosaukums |
Krīzes noturība: pensiju otrais līmenis Latvijā |
| Nosaukums angļu valodā |
Crisis Resilience: The Study of Tier 2 Pension in Latvia |
| Struktūrvienība |
01B00 Rīgas Biznesa skola |
| Darba vadītājs |
Raimonds Lieksnis |
| Recenzents |
Edgars Voļskis |
| Anotācija |
Krīzes noturība ir indivīda vai sistēmas spēja izturēt, pielāgoties un atgūties no krīzes. Pensiju sistēmām ir nozīmīga loma pasaules finanšu sistēmā, vienlaikus nodrošinot indivīdu finansiālo stabilitāti viņu pensijas gados. Pensiju fondi pārvalda pensijas uzkrājumus un iegulda ievērojamu kapitālu dažādās aktīvu klasēs. Tādējādi pensiju fondu lielumam un ieguldījumu stratēģijām var būt tālejoša ietekme uz finanšu tirgiem gan vietējā, gan globālā mērogā.
Tomēr tas arī padara pensiju fondus neaizsargātus pret dažādām krīzēm, piemēram, ekonomikas lejupslīdi un tirgus nestabilitāti. Šo traucējumu rezultātā var pasliktināties pensiju fondu darbības rādītāji un privātpersonu pensijas ienākumi. Pensiju sistēmas krīzes noturības izpēte sniedz vērtīgu ieskatu par sistēmas spēju izturēt ekonomiskus satricinājumus.
Latvijas pensiju sistēma gadu gaitā ir piedzīvojusi būtiskas izmaiņas, kuru galvenais mērķis ir nodrošināt tās ilgtspēju un uzlabot sniegumu.
Darba sākumā tiek aprakstīti pensiju sistēmas izveides teorētiskie aspekti, ieskats vēsturē, politikas mērķi, kā arī mūsdienu pensiju sistēmu veidi un finansēšanas mehānismi, kā arī institucionālais dizains. Darbā apskatīti arī noturīgas finanšu sistēmas teorētiskie aspekti un to pielietojums pensiju sistēmās, noteikti arī galvenie faktori, kas veicina pensiju sistēmas spēju izturēt ekonomiskos satricinājumus. Teorētiskā daļa noslēdzas ar galvenajiem faktoriem, kas ietekmē pensiju sistēmas.
Tālāk darbā tiek apskatītas pensiju sistēmas citās attīstītajās valstīs – ASV, Lielbritānijā, Čīlē, Austrālijā, Vācijā, Polijā, Igaunijā un Dānijā. Tāpat tiek pētīts Latvijas pensiju 2. līmeņa sistēmas pašreizējais stāvoklis – tās vēsturiskie pirmsākumi, valdība, pensiju sistēmas apraksts, ekonomisko krīžu ietekme uz sistēmu, izaicinājumi, kā arī ar to saistītās politikas iniciatīvas.
Darbs noslēdzas ar uzlaboto pensiju 2. līmeņa modeli, piedāvātajiem ieteikumiem un ieviešanas plānu politikas veidotājiem un ieinteresētajām pusēm, kas palīdzēs palielināt pensiju sistēmas noturību un ilgtspēju ilgtermiņā. Līdz ar to tiks mazināts arī risks zaudēt būtisku pensijas vērtību, krīzes laikā aizejot pensijā, tādējādi veicinot finansiālo drošību un novecojošo iedzīvotāju labklājību. |
| Atslēgas vārdi |
krīzes noturība, finanšu sistēma, pensiju sistēmas, pensijas uzkrājumi, pensiju fondu ieguldījumu stratēģijas, pensiju sistēmas dizains, pensiju finansēšanas mehānismi, pensiju veidi, DB, DC, institucionālais dizains, ASV, Lielbritānija, Čīle, Austrālija, Vācija, Polija, Igaunija, Dānija, Latvija, 1. līmenis, 2. līmenis, 3. līmenis, pensiju pīlāri, valdība, politikas iniciatīvas, ilgtspēja, sniegums, atdeve, izaicinājumi, riski, īstenošanas plāns, politikas veidotāji |
| Atslēgas vārdi angļu valodā |
crisis resilience, resilient financial system, resilient pension systems, retirement savings, pension fund investment strategies, pension system design, pension funding mechanisms, pension types, defined benefit, defined contribution, DB, DC, institutional design, USA, UK, Chile, Australia, Germany, Poland, Estonia, Denmark, Latvia, Tier 1, Tier 2, Tier 3, pension pillars, government, policy initiatives, sustainability, performance, return, challenges, risks, implementation plan, policymakers |
| Valoda |
lv |
| Gads |
2023 |
| Darba augšupielādes datums un laiks |
03.05.2023 16:40:18 |
