Anotācija |
Darba pirmajā daļā ir veikta Latvijas darbaspēka tirgus analīze. Otrajā daļā ir aplūkota starptautiskas darbaspēka migrācijas specifika, tai skaitā migrācijas veidi, cēloņi un sekas, darba migrācijas regulēšana un ES migrācijas politika. Trešajā daļā ir veikta migrācijas procesu analīze Latvijā, ka arī novērtēta migrācijas ietekme uz valsts budžetu, aprēķināti papildieņēmumi budžetā, kuri varēja būt iekasēti nodokļu veidā, ja ārvalstīs strādājošie Latvijas iedzīvotāji strādātu Latvijā. Ceturtajā daļā ir analizēti veiktās anketēšanas rezultāti. Aptaujas rezultātā noteikti galvenie emigrācijas iemesli un motivācija darbam ārvalstīs, novērtētas ārvalsts strādājošo Latvijas iedzīvotāju naudas pārsūtījumi Latvijā, ka arī iespējas atgriezties Latvijā, Latvijas iedzīvotāju vidū tiek vērtētas migrācijas iespējas. Apkopota informācija par migrācijas ilgumu, migrācijas virzieniem, ka arī emigrantu nodarbinātības sfērām. Prognozētas starptautiskās darbaspēka migrācijas pozitīvas un negatīvas sekas, ka arī izvirzīti priekšlikumi situācijas uzlabošanai.
Maģistra darba novitāte ir autores izstrādātais 2008.-2010.gadam migrācijas ietekmes novērtējums, balstoties uz aprēķiniem par neiekasētajiem nodokļu ieņēmumiem migrācijas rezultātā. Maģistra darba novitāte ir arī autores izstrādātā anketēšanas sistēma, kura aptver visu darbspējīgas vecuma grupu Latvijas iedzīvotājus un ārvalstīs strādājošos Latvijas iedzīvotājus. Anketēšanas jautājumi ir izstrādāti tā, lai uz anketēšanas rezultātu pamata novērtēt galvenos iemeslus, kuri pamudina Latvijas iedzīvotājus doties dzīvot/strādāt ārvalstī, ka arī novērtēt darbaspēka migrācijas ietekme uz Latvijas ekonomiku.
Maģistra darba izstrādēs gaitā tika izmantotās dokumentu un statistiskas atskaišu analīzes, grafiskā, salīdzināšanas un grupēšanas metodes, ka arī literatūras un pieejamas informācijas analīze un anketēšana.
Maģistra darba izstrādes laikā tiek izmantoti speciālā mācību literatūra, elektroniski resursi, zinātniski pētījumi, Latvijas Bankas pētījumi, Centrālās Statistikas pārvaldes dati, Nodarbinātības Valsts aģentūras dati, Eurostat dati, Pasaules Bankas dati, Eiropas Savienības direktīvas un regulas, Latvijas normatīvie akti, kā arī dati, kuri bija iegūti darba autores veiktās aptaujas rezultātā.
Darbā ir 4 nodaļas, 35 attēli, 9 tabulas, 39 bibliogrāfiska saraksta vienības, 1 pielikums uz 4 lpp. Maģistra darba apjoms ir 82 lpp., neieskaitot pielikumus. |