Anotācija |
Bakalura darba pētījuma “Daudzveidība kā kvalitātes faktors daudzdzīvokļu ēku ārtelpās” autore ir Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras fakultātes 4.kursa studente Sāra Kaņepāja.
Daudzveidība daudzdzīvokļu ēku ārtelpās ir nozīmīgs vides kvalitātes faktors, jo tas ietekmē iedzīvotāju sociālo, aktīvo, pasīvo un ikdienas dzīvi. Laikam ejot un dzīves kvalitātes līmenim pieaugot, palielinās cilvēku vēlme pēc arvien daudzveidīgākas vides, kas apmierinātu atšķirīga vecuma iedzīvotāju vajadzības un to intereses. Daudzviet Latvijā daudzdzīvokļu ēku ārtelpas ir vienveidīgas, tās ir saglabājušās no 20.gs otrās puses, novecojušas un funkcijās aprobežotas. Tāpat arī netiek apzināti ieguvumi, ko šī ārtelpu daudzveidība sniedz iedzīvotājiem, tādēļ tās ir neapdzīvotas un šķietami vientuļas. Kā rezultātā daudzdzīvokļu ēku iedzīvotājiem netiek nodrošinātas kvalitatīvas brīvā laika pavadīšanas un komunikācijas iespējas, kā arī ikdienas saimnieciskās vajadzības.
Pētnieciskā darba mērķis ir noskaidrot daudzveidīgas daudzdzīvokļu ēkas ārtelpas galvenos raksturlielumus un paņēmienus daudzveidīgas un kvalitatīvas ārtelpas nodrošināšanai Talsos.
Galvenie pētījuma rezultāti ir 1.Daudzveidīgu ārtelpas pieredzi veido vietas ar dažādām formām, lietotājiem un lietojumu. Daudzveidīgs funkciju un aktivitāšu apvienojums, veido noteiktas vietas daudzveidīgu lietojumu un rezultējas ar daudzveidīgiem ārtelpas lietotājiem. 2.Daudzveidīgu vidi daudzdzīvokļu ēku ārtelpās arhitektūras izteiksmē , galvenokārt, veido rekreācijas vietas, aktivitātēm un atpūtai, dabas elementi, saimniecības vietas un mobilitātes infrastruktūra. 3.Gan aptaujas, gan apsekojumu rezultāti liecina, ka Talsu daudzdzīvokļu ēku ārtelpas daudzviet ir sliktā stāvoklī, novecojušas, vienveidīgas un nav elastīgas laikapstākļu maiņai, tā rezultātā lielākā daļa Talsu iedzīvotāju ārtelpās labprātīgi neuzturas un tās izmanto tikai, lai veiktu nepieciešamās aktivitātes. 4.Aptaujātie Talsu iedzīvotāji skaidri apzinās ārtelpu trūkumus un vienprātīgi atzīst , ka velētos, lai ārtelpas būtu daudzveidīgākas, jo tā rezultātā tās tiktu biežāk izmantotas un tiktu uzlabota Talsu dzīvojamās vides kvalitāte. 5.Talsu daudzdzīvokļu ēku ārtelpu vides uzlabošanai, galvenokārt, nepieciešamas gan kvalitatīvas, gan kvantitatīvas pārmaiņas, veidojot rekreācijas vietas, kas apmierinātu plašāku interešu un atšķirīgāku vecumu loku un būtu elastīgas sezonu maiņai, pielietot vairāk dabas elementus, kas radītu ainaviskāku ārtelpu, veidot vairāk un apkārtējā vidē integrētas saimniecības vietas, uzlabot esošo ceļu kvalitāti un veidot savstarpēji nodalītas gājēju velosipēdu un automašīnu plūsmas, izveidot velosipēdu novietnes un nepieciešams risināt automašīnu novietošanu tā, lai tās neaizņemtu visu ārtelpas zaļo zonu.
Bakalura pētnieciskās daļas darbs sastāv no 3 nodaļām: 1. Daudzveidīgas dzīvojamās vides ārtelpas pamatnostādnes. 2. Daudzīvokļu ēku ārtelpu daudzveidība Ziemeļeiropā. 3.Daudzdzīvokļu ēku ārtelpu daudzveidība Talsos.
Bakalaura darba pētnieciskās daļas apjoms ir 31 lapa, 33 attēli, 1 tabula papildus 4 pielikumi. Pielikumā ir Talsu iedzīvotāju aptaujas kopsavilkums par viņu viedokli Talsu daudzdzīvokļu ēku ārtelpu daudzveidības un kvalitātes kontekstā, grafiskais kartes attēlojums ar Talsu ārtelpās veiktajiem kartēšanas punktiem, vizuālais papildinājums no Talsu teritorijā veiktās foto fiksācijas daudzdzīvokļu ēku ārtelpās un studiju projekta grafiskā daļa samazinātā A2 formātā . |