| Anotācija |
Mūsdienās pilsētas izplešas straujā pasaules iedzīvotāju skaita pieauguma un urbanizācijās rezultātā. Tiek prognozēts, ka 2050. gadā pasaulē dzīvos apmēram 10 miljardi cilvēku un šī iemesla dēļ zemes resursu izsīkšana ir šķietami neizbēgama. Ņemot vērā trūkstošo zemes resursu pilsētās, būtiski rast risinājumu daudzfunkcionālai apbūvei, piemēram, uz ūdens. Ūdens virsmas daudzfunkcionālas izmantošanas piemērs ir peldošo pilsētu būvniecība. Peldošās pilsētas ļauj daudzfunkcionāli izmantot telpu blīvi apdzīvotās teritorijās, līdztekus samazinot plūdu risku. Maģistra darba laikā veiktā aptauja, kurā piedalījās 125 respondenti, liecina, ka lielākajai daļai aptaujāto sakrīt domas viedoklī, ka peldošo pilsētu risinājums būtu gan racionāls (66%), gan reālistisks (72%) veids kā nākotnē cīnīties ar pasaulē applūstošajām teritorijām.
Rīgas Tehniskās Universitātes Arhitektūras fakultātes studenta Jāņa Vēvera maģistra darba mērķis ir noteikt esošās iespējas un piemērus vidēja un liela mēroga pašpietiekamām peldošajām pilsētām pasaulē 20. un 21. gadsimtā. Apkopot un sistematizēt iegūto informāciju, tālākai praktiskai pielietošanai attiecīgas apbūves prototipa izstrādē. Mērķa sasniegšanai tika apkopoti peldošo projektu piemēri, to izveides cēloņi un galvenie arhitektoniskie principi, apkopots teorētiskais materiāls par riska faktoriem, kas saistīti ar pieaugošo ūdens līmeni, noteikti un apkopoti tehnoloģiskie risinājumi peldošās pilsētas realizācijā, noteikti galvenie pilsētbūvnieciskie faktori un risinājumi, kā arī veikta visaptveroša iedzīvotāju aptauja par maģistra darba tēmu.
Maģistra darbs sastāv no trim nodaļām un astoņām apakšnodaļām, kurās pētītas peldošo pilsētu struktūras pasaulē 20. un 21. gadsimtā. Pirmajā nodaļā apskatīta peldošo pilsētu risinājumu vēsture, apkopoti peldošo pilsētu izveides iemesli, analizēti attīstības piedāvājumi 20. gadsimtā, kā arī mūsdienās. Otrajā nodaļā analizēti peldošo pilsētu riski, ietekmējošie faktori realizācijā, apskatītas tehnoloģiskās iespējas un tiesiskie ierobežojumi. Trešajā nodaļā apskatīti ilgtspējīgas peldošas pilsētas galvenie pilsētbūvnieciskie principi, tostarp, analizēti pilsētbūvnieciski funkcionālie aspekti, kā arī apkopotas lietotāju nepieciešamības un iespējas.
Maģistra darbā secināts, ka galvenie cēloņi, kas nākotnē veicinātu peldošo pilsētu izveidi ir klimatiskās pārmaiņas, izsīkstošie zemes resursi, kā arī iedzīvotāju skaita pieaugums. Zinātniskajā literatūrā apkopotie dati liecina, ka mūsdienās pieejami dažādi peldošo platformu piemēri, kas spētu nodrošināt peldošām pilsētām nepieciešamo funkciju izvietošanu uz ūdens. Pētījuma rezultāti liecina, ka galvenie riski, kas uztrauc mūsdienu sabiedrību saistībā ar peldošajām pilsētām ir klimatiskie apstākļi, dažādas postošas dabas stihijas, pilsētas applūšana, nogrimšanas risks, iespējams resursu trūkums un dažāda veida tehniskas problēmas. |
