| Anotācija |
Paralēli pasaules globālajiem satricinājumiem, ES un arī Latvijas pastāvīgi augošās urbanizācijas apstākļos, viens no šī brīža nozīmīgākajiem izaicinājumiem ir valstu ilgtspējīga attīstība, kas saprotama kā centieni apvienot un līdzsvarot dažādas, līdz šim atsevišķi uztvertas jomas. ES zaļā kursa mērķis, caur vides ilgtspējas aspektu, ir uzlabot cilvēku labklājību, savukārt ilgtspējīgai mājokļu politikai jāspēj nodrošināt ikvienam piekļuve kvalitatīvam mājoklim par pieņemamu cenu, kas rada priekšnosacījumu dzīvei cilvēka cienīgos apstākļos. Tādējādi šo jomu veiksmīga savstarpējā korelācija ir būtiska ikviena cilvēka pamatvajadzību apmierināšanai.
Latvijas mājokļu sistēmas pamatstruktūra, tāpat kā daudzās citās ES valstīs, veidojusies vēsturisko notikumu ietekmē. Lielākā daļa mājokļu būvēti pagājušajā gadsimtā, tie ir novecojuši, pārapdzīvoti un vairs neatbilst šodien izvirzītajām kvalitātes prasībām, kas, līdz ar straujo energoresursu kāpumu, aizvien vairāk mājsaimniecību pakļauj enerģētiskajai nabadzībai. Lai gan nacionālā un ES līmenī, kvalitātes un cenas ziņā atbilstošu mājokļu pieejamība pēc iespējas plašākam mājsaimniecību lokam ir izvirzīta kā prioritāte, Latvijas progress ir vājš, katras nozares izvirzītie mērķi ir pretrunīgi un neveido savstarpējo korelāciju, kas netieši izraisa arī citas negatīvas iezīmes kopējai tautsaimniecības attīstībai.
Maģistra darba “Latvijas mājokļu politika Eiropas zaļā kursa kontekstā” aktualitāte saistīta ne tikai ar starptautisko organizāciju rekomendācijām par mājokļu politiku Latvijā, kuras akcentē nepieciešamību izstrādāt visaptverošu mājokļu politikas stratēģiju, bet arī ar aktuālajiem klimata pārmaiņu jautājumiem, kur ES ir uzņēmusies vadošo lomu par prioritāti izvirzot zaļāku, digitālāku un noturīgāku Eiropu. Darba mērķis ir novērtēt Latvijas mājokļu politiku, tās stratēģiskos virzienus un mērķus, vienlaikus novērtējot tās atbilstību ES zaļā kursa izvirzītajam mērķiem – virzīties uz klimatneitralitāti.
Darbu veido trīs daļas: pirmajā daļā tiek analizēta mājokļu sistēma un tās ietekmējošie elementi. Otrajā darba daļā tiek analizēta mājokļu politikas pārvaldības sistēma, normatīvais regulējumus, attīstības plānošanas dokumenti nacionālā un ES līmenī, identificēti sasniedzami mērķi un atbalsta mehānismi mājokļu pieejamībai un energoefektivitātes uzlabošanai. Trešajā darba daļā tiek analizēta ES dalībvalstu pieredze un ieviestie risinājumi kvalitatīvu mājokļu pieejamībai par pieņemamu cenu.
Darba ietvaros tiek secināts, ka attīstības plānošanas dokumentu ieviešana nav pašmērķis, bet gan rīks ar skaidri definētiem mērķiem un nepieciešamo finansējumu, kas pārskatāma nākotnē dod iespēju novērtēt sasniegtos rezultātus, tādējādi sekmējot valsts ilgtspējīgu attīstību. |
