| Studiju veids |
maģistra profesionālās studijas |
| Studiju programmas nosaukums |
Siltumenerģētika un siltumtehnika |
| Nosaukums |
Aukstumapgādes attīstība Latvijā: tehniskie risinājumi pārtikas tirdzniecībā |
| Nosaukums angļu valodā |
Refrigeration development in Latvia: Technical Solutions in food retail |
| Struktūrvienība |
25000 Mašīnzinību, transporta un aeronautikas fakultāte |
| Darba vadītājs |
Sigurds Jaundālders |
| Recenzents |
Andrejs Sipkevičs |
| Anotācija |
Maģistra darbs izstrādāts RTU MTAF Mehānikas un mašīnbūves institūta Siltumenerģētisko sistēmu katedrā. Darba autore – Ļubova Paršikova.
Maģistra darbs izstrādāts izzinošas pārtikas tirdzniecības aukstumapgādes priekšizpētes veidā, izvērtējot daudzus tirdzniecības aukstumtehnikas aspektus un ietekmējošus faktorus mūsdienu nozares ilgtspējīgās attīstības un Eiropas Zaļā kursa mērķu kontekstā Latvijas tirgus apstākļos.
Darba mērķis – veikt aukstumapgādes tehnoloģiskās attīstības perspektīvu priekšizpēti pārtikas tirdzniecībā, novērtējot ieguvuma potenciālu Latvijas tautsaimniecības mērogā. Prioritāro virzienu noteikšanai un mērķa sasniegšanai darba izstrādes procesā tika veikta pārtikas veikalu tirgus sektora izpēte, kuras rezultātā tika izstrādāts to klasifikācijas variants atbilstoši veikalu tirdzniecības platībai un kā prioritāra noteikta apkaimes veikalu kategorija; kā arī 10 apkaimes kategorijas pārtikas veikalu apsekošana. Vizuālā apsekošana parāda, ka atsevišķos veikalos Latvijā pilnīgi atvērto aukstumvitrīnu īpatsvars sasniedz līdz pat 70 – 80% (tekošos metros), ar vidēju rādītāju 49,1% visu apsekotu veikalu griezumā, un kopumā virs 70% no aukstumvitrīnām tiek izmantots HFC aukstumaģents R404a vai tā aizvietotājs.
Pamatojoties uz rezultātiem, tika veikts tehniski ekonomiskais dažādu risinājumu tehnoloģiskās modernizācijas iespēju novērtējums no energoefektivitātes paaugstināšanas skatu punkta. Balstoties uz daudzpusīgu izpēti un analītiskiem aprēķiniem, tika izstrādāta veikalu tirdzniecības aukstumiekārtu enerģijas ietaupījuma noteikšanas metode mērogotu nozares līmenī rezultātu modelēšanai un pirmsprojektēšanas lēmumu pieņemšanai.
Autore secina, ka prioritārā attīstībai apkaimes pārtikas veikalu kategorijā līdz ar tirdzniecības aukstumiekārtu aprīkojuma modernizāciju, iespējams paaugstināt energoefektivitāti līdz 75% standarta apstākļos, kas nozares mērogā var potenciāli sasniegt 91,68 GWh ikgadēju elektroenerģijas ietaupījumu 600 veikalu griezumā. Pāreja uz dabisko aukstumaģentu R290 papildus nodrošina arī būtisku tiešo CO2 emisiju samazinājumu. Plašāka šī aukstumapgādes nozares sektora pētījumu veikšana ļaus papildus precizēt rezultātus un paplašināt izstrādāto mērogošanas modeli, pie kura pilnveidošanas tiks turpināts darbs.
Tiek secināts, ka ir jāizstrādā valsts finansiālā atbalsta programmas novecojušā aukstumtehnikas fonda atjaunināšanai un Zaļā kursa nosprausto mērķrādītāju sasniegšanai līdz 2030. gadam.
Maģistra darbs izstrādāts uz 154 lapām, iekļauj 44 attēlus, 25 tabulas un 16 pielikumus. Izmantoti 108 literatūras un informācijas avoti. |
| Atslēgas vārdi |
aukstuma vitrīnas, saldētavas, tirdzniecības aukstumtehnika, hydroloop, aukstumaģenti, energoefektivitāte, glikola kontūra, IAM, F-gāzes, dekarbonizācija, siltuma rekuperācija, propāns, veikalu siltumapgāde, enerģētikas nozare |
| Atslēgas vārdi angļu valodā |
Display cases, refrigerated cabinets, islands, commercial refrigeration, hydroloop, glycol, propane, refrigerants, energy efficiency, SDG, F-gases, decarbonisation, convenience stores, heating supply, energy sector, water loop, HFC |
| Valoda |
lv |
| Gads |
2022 |
| Darba augšupielādes datums un laiks |
01.06.2022 12:14:03 |
