| Anotācija |
Straujā informācijas tehnoloģiju attīstība ir ievērojami palielinājusi multivižu datu plūsmas daļu, kas tiek izmantota digitālās informācijas pārraidei. Tādējādi ir palielinājušies arī riski, kas saistīti ar nosūtīto datu drošību un aizsardzību. Viena no galvenajām jomām, kurā informācijas drošības jautājums ir ārkārtīgi svarīgs, ir stingra autortiesību aizsardzība. Šobrīd var izdalīt divas metodes, ko izmanto informācijas aizsardzībai organizatoriski, metodoloģiski un tehniski, tās ir kriptogrāfija un steganogrāfija. Atšķirībā no kriptogrāfijas, kas var viegli piesaistīt uzmanību, steganogrāfija slēpj pašu informācijas esamības faktu, tādējādi novēršot datu saņēmēja uzmanību.
Darba mērķis ir noteikt atbilstošu steganogrāfiskās informācijas iestrādāšanas algoritmu digitālo attēlu autortiesību aizsardzībai, salīdzinot vairākus modernus rīkus autortiesību aizsardzības tehnoloģiju iestrādāšanai multivides failos, izmantojot steganogrāfijas metodes. Eksperimenti, kuros izmantoti modernie digitālās steganogrāfijas rīki, jau ir aprakstīti (Grigorjevs, 2021; Klyshko, 2020; Skorobogačs, 2020), taču to pētījumos tika pārbaudītas iespējas no datu slēpšanas perspektīvas, bet šajā darbā ir paredzēts izmantot autortiesību aizsardzību. Praktiskajā daļā autors aplūko lietojumprogrammatūru, kas aizsargā digitālos attēlus, izmantojot digitālās ūdenszīmes. Ir noteikti kritēriji, lai analizētu šādas programmatūras iespējamību, izmantojot dažādus digitālās ūdenszīmes uzbrukumus. Salīdzinājums ļauj izdarīt secinājumus par piemērota steganogrāfiskās informācijas iestrādāšanas algoritma noteikšanu, lai aizsargātu digitālo attēlu autortiesības.
Dokumentā ir 74 lappuses, 69 attēli, 10 tabulas un 1 pielikums. Tika izmantoti 38 informācijas avoti. |
