Noslēguma darbu reģistrs
  
Studiju darba apraksts
Studiju veids bakalaura akadēmiskās studijas
Studiju programmas nosaukums Vides zinātne
Nosaukums "Vienšūnu proteīnu ražojošo mikroorganismu UV mutantu radīšana"
Nosaukums angļu valodā "Generation of UV mutants in single-cell protein producing microorganism"
Struktūrvienība 27300 Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūts
Darba vadītājs Krišs Spalviņš
Recenzents Kārlis Valters
Anotācija Arvien pieaugot pasaules iedzīvotāju skaitam, kas savu uzturu galvenokārt balsta uz lauksaimniecības, lopkopības un zvejniecības nozarēm, nenovēršami tiek radīta šo nozaru ekspansija un lielāks spiediens uz dabas resursiem, kas rezultējas ar palielinātu mežu izciršanu, siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju pieaugumu un palielinātu ūdens patēriņu, tādējādi veicinot pasaules resursu pārtēriņu un klimata pārmaiņas. Šī iemesla dēļ pieaug pieprasījums pēc alternatīviem un ilgtspējīgiem barības vielu avotiem, kas var apmierināt patērētāju vajadzības gan uztura, gan garšas ziņā. Šajā kontekstā milzīgs pieprasījums gan cilvēku, gan dzīvnieku, gan zivju uzturā veidojas tieši attiecībā uz olbaltumvielām, kā veselību un augšanu veicinošām uzturvielām. Pateicoties tam, ka vienšūnu proteīnu ražošana nav atkarīga no lauksaimniecības vai klimatiskajiem apstākļiem, kā arī tam, ka tos iespējams efektīvi audzēt uz plaša spektra blakusproduktiem, šis proteīnu ieguves veids ir daudz lietderīgāks un ilgtspējīgāks salīdzinājumā ar tradicionālo lauksaimniecību. Pie tam šis ieguves process patērē mazāk ūdeni, prasa mazāku izmantotās zemes platību un tā ietekme uz klimata pārmaiņām ir izteikti mazāka kā tas ir tradicionāli iegūto proteīnu gadījumā. Bakalaura darbā ir mēģināts, izmantojot ultravioleto (UV) starojumu kā mutagēnu, radīt rauga mikroorganisma celmu, kas savās šūnās akumulē lielāku daudzumu proteīnu nekā savvaļas tips. Eksperimentos tika izmantots rauga mikroorganisms Yarrowia lipolytica, kurš tika apstarots ar UV starojumu un radītie mutanti tika atlasīti uz trīs dažādām aminoskābju inhibitoru barotnēm – Glufosinate-ammonium (GA), L-Methionine sulfoximin (L-MS) un S-(2-Aminoethyl)-L-cysteine hydrochloride (AEC). Visbeidzot ar bikinhonīnskābes (BCA) testa palīdzību tika noteikta proteīnu koncentrācija atlasīto mutantu koloniju biomasā. Veicot apstarošanas eksperimentus tika noteikts, ka optimālais apstarošanas laiks ir 15 sekundes. Visātrāk augošie mutanti tika iegūti uz S-(2-Aminoethyl)-L-cysteine hydrochloride 0,00015 M koncentrācijas (AEC5), S-(2-Aminoethyl)-L-cysteine hydrochloride 0,0004 M koncentrācijas (AEC7) un S-(2-Aminoethyl)-L-cysteine hydrochloride 0,0006 M koncentrācijas (AEC8) barotnēm. Tika salīdzināts šo mutantu biomasas apjoms un proteīnu saturs ar savvaļas tipa Yarrowia lipolytica un tika iegūts, ka lielāko biomasas daudzumu pēc mikroorganisma savvaļas tipa veido AEC5 mutanti un zemāko AEC8 mutanti, savukārt, lielāks proteīnu saturs par savvaļas tipu tika iegūts visos atlasītajos mutantos, kā visstraujāk augošajiem izceļoties tieši AEC8 mutantiem
Atslēgas vārdi Vienšūnu proteīni, UV mutaģenēze, aminoskābju inhibitori, blakusprodukti
Atslēgas vārdi angļu valodā Single-cell proteins, UV mutagenesis, amino acid inhibitors, waste products
Valoda lv
Gads 2022
Darba augšupielādes datums un laiks 23.05.2022 19:31:44