| Anotācija |
Medicīnas iestāžu radītie atkritumi ir pieaugoša problēma, ko pastiprina strauji pieaugošā populācija, līdz ar to radītais apjoms liek raudzīties uz tiem no cita skatu punkta un apskatīt tos kā iespējamo izejmateriālu jaunu produktu radīšanai. Kas ir pretēji uzskatam, kas pastāv, ka medicīnas atkritumi tiek iznīcināti, vai pēc apstrādes noglabāti atkritumu poligonos. Iespējams, ka ir nepieciešams pievērst uzmanību, ka arī medicīnas iestādēs radītie atkritumi var būt daļa no aprites ekonomikas.
Darba mērķis ir izprast, kas ir veselības aprūpes un medicīnas atkritumi, izprast aprites ekonomikas principus, un sociālos faktorus, kas var ietekmēt medicīnas iestādēs radīto atkritumu iekļaušanu aprites ekonomikā. Darbā ir izvirzīts mērķis saprasta arī pētījumu aktualitātes par veselības aprūpes atkritumiem, to pārvaldību un iespējamo virzību. Šo mērķu sasniegšanai tika izvirzīti vairāki uzdevumi. Uzdevumi, kas palīdzes sasniegt uzstādītos mērķus ir izpētīt medicīnas iestāžu nozari un tās dalībniekus, izprast aprites ekonomiku un sociālo dzīves cikla analīzi, apzināt faktorus, kuri var ietekmēt veselības aprūpes iestādēs radīto atkritumu dzīves ciklu, kā arī noskaidrot vai pastāv sakarība starp sociālajiem aspektiem medicīnas iestādēs un to radīto atkritumu iekļaušanu aprites ekonomikā.
Pētījam tika izmantotas divas analīzes metodes. Tika veikta bibliometrijas analīze, lai varētu noskaidrot pētniecības virzību veselības aprūpes atkritumu sektorā un vai pastāv kāda sociālo faktoru ietekme uz atkritumu pārvaldes lēmumiem, papildus arī apskatot vai jau notiek kādi pētījumi par materiālu atgūšanu no medicīnas atkritumu plūsmas.
Pilnīgākai aptverei, tika izstrādāta arī aptaujas anketa veselības aprūpes iestāžu darbiniekiem, lai noskaidrotu, vai iestādēs notiek atkritumu nodalīšana, vai tiek izprasti nodalīšanas nepieciešamības iemesli, un vai pastāv kāda sakarība starp uzvedību darba vietā un sabiedrībā vai personīgajiem uzskatiem.
Darba izstrādes gaitā secināts, ka pētījumu jomā notiek virzība atkritumu pārvaldības sektorā pārsvarā par jautājumiem, kas attiecas uz loģistikas, personāla drošības un veselības jautājumiem un iespējamajām alternatīvām pārvaldes jomā. Kā nozīmīgs aspekts pētījumu jomā ir COVID-19 vīrusa iesviestās izmaņas atkritumu pārvaldībā, izceļot medicīnas atkritumu infekciozitātes jautājumus.
Jāveic papildus pētījumi par sociālo faktoru ietekmi uz medicīnas atkritumu pārvaldības sistēmu un iespējamo iekļaušanu aprites ekonomikā, lai noskaidrotu arī patērētāju un uzņēmēju iespējamo ietekmi uz izvēli. No veiktajām aptaujām sociālie faktori, kas tieši saistīti ar iespējamajām vājajām vietām atkritumu iekļaušanai aprites ekonomikā netika novēroti.
Nozare strauji attīstās un pārmaiņas, kā COVID-19 pandēmija ievieš korekcijas un izmaiņas, līdz ar to jāturpina veikt izpēti par sociālo faktoru ietekmi un iespējām iekļaut medicīnas atkritumus aprites ekonomikā.
Bakalaura darbs ir izstrādāts Fundamentālo un lietišķo pētījumu projektā “Aprites ekonomikas risinājumi veselības aprūpes atkritumu apsaimniekošanā vides aizsardzības un sabiedrības veselības mērķu nodrošināšanai (Panacea)”, projekta Nr. lzp-2020/1-0299, ko finansē Latvijas Zinātnes padome. |
| Atslēgas vārdi angļu valodā |
Health Care Waste, Medical waste, Health Care Waste management, Social factors, Medical Waste Management, Medical waste in Circular economy |
