| Anotācija |
Šis pētījums tika veltīts masīva atvērta tiešsaistes kursa (MOOC) izstrādei, lai veicinātu studentu zināšanas par enerģētikas pārejas procesu un tā saistību ar klimata pārmaiņām, ietverot teoriju un kompleksas dinamiskas sistēmas. Kurss “Enerģētikas pāreja un klimata pārmaiņas” aptver vienu no Apvienoto Nāciju Organizācijas “Ilgtspējīgas attīstības mērķiem”, un ir viens no divpadsmit masīviem atvērtiem tiešsaistes kursiem, kas nodrošinās visaptverošu izglītību sistēmiskajā domāšanā un tās pielietojumos. Tas parāda, kā sistēmiskās domāšanas metodes un instrumentus iespējas izmantot, lai risinātu pašreizējās un turpmākās enerģētikas un klimata problēmas. MOOC mērķis ir iepazīstināt lietotājus ar modernu energosistēmu iekšējo dinamiku un enerģētikas pāreju uz CO2 neitrālām enerģijas sistēmām. Kursa galvenais mērķis nav sniegt detalizētus aprakstus par enerģētikas nozares tehnoloģijām, bet gan izskaidrot enerģētikas sistēmu un tās darbības faktorus, kas nosaka tās vispārējo dinamiku. MOOC mērķauditorija ir studenti, kas studē Vides inženieriju, Enerģētikas sistēmas vai līdzīgu programmu, kā arī ikviens cits, kam interesē ieskats šajā tēmā. Kursa pamatā ir iepriekš izstrādāti energoapgādes un tās pieprasījuma sistēmdinamikas (SD) modeļi, kas atjaunoti un pielāgoti šī brīža esošajai situācijai. MOOC ir veidots pēc kompetencēs balstītas izglītības (CBE) pieejas, un šajā pētījumā kursa teorētisko daļu izstrādē tiek izmantota literatūras analīze. Tehnoloģijas gatavības līmeņa (TRL) metodika apraksta kursa modeļa attīstības progresa galvenos posmus, un MOOC izmēģinājuma versijas testēšana ar pieciem studentiem ir iekļauta pētījuma noslēguma posmā.
Testa fāzē lietotāji, kuri bija pirmie šie kursa prototipa kritiķi, snieguši noderīgas atsauksmes par turpmākajiem tā uzlabojumiem, kā arī par galvenajiem aspektiem, kas kursā būtu jāsaglabā. Uzlabojumi būtu jāveic attiecībā uz informācijas pasniegšanu, t. i., MOOC vajadzētu precīzu naratīvu, un visam saturam būtu jābūt pielāgotam tam, lai novērstu straujas izmaiņas attiecīgās informācijas akadēmiskajā līmenī. Kursa novērtējums arī parādīja, ka MOOC ir jāsaglabā un jāatzīmē pabeigtās nodaļas un testi, lai uzlabotu navigāciju. Kursa vizuālais noformējums ir novērtēts ar zemāko rezultātu, tomēr tas nebija lietotāju testu galvenais fokusa virziens. Interaktivitāte un saturs, kas veicina lietotāju motivāciju mācīties, ir izcelta kā prototipa priekšrocība. Studenti norāda, ka izstrādātie interaktīvie stāsti un interfeisi ir veiksmīga pieeja SD struktūru principu apguvei. Turklāt tas iedvesmo studentus meklēt papildu informāciju par šo tēmu. Caurviju kompetences novērtējuma rezultāti liecina, ka pēc kursa pabeigšanas studenti ir uzlabojuši savas informācijas pārvaldības prasmes un spēju debatēt par informāciju no dažādiem avotiem, kā arī spēju sistēmiski meklēt dažādus informācijas avotus.
Maģistra darbs ir izstrādāts Eiropas Savienības Erasmus+ programmas projekta “Sistēmas analīzes kursi (MOOCs) ilgtspējības transformācijai (SYSSUS)” ietvarā. |
