| Studiju veids |
maģistra profesionālās studijas |
| Studiju programmas nosaukums |
Arhitektūra |
| Nosaukums |
Apritīgums arhitektūrā : Kokmateriālu aprites centrs Jelgavā |
| Nosaukums angļu valodā |
Circular economy in Architecture: Timber Circulation Center in Jelgava, Latvia |
| Struktūrvienība |
26000 Arhitektūras fakultāte |
| Darba vadītājs |
Sandra Treija |
| Recenzents |
Dr. arch. Ilze Miķelsone |
| Anotācija |
Būvniecība ir viena no lielākajām pasaules ekonomikas nozarēm ar lielu negatīvu ietekmi uz vidi. Dabas resursi tiek patērēti divas reizes ātrāk, nekā tie atjaunojas, un tieši būvniecības nozare patērē vairāk nekā 1/2 no pasaules iegūtajiem materiāliem.
Tieši projektēšanas un būvniecības laikā tiek noteikti 80 % materiālu ietekmes uz vidi. Aprites ekonomika ir izšķirošs lēmums, lai samazinātu ēku ietekmi uz vidi un risinātu klimata problēmas, samazinātu radīto atkritumu un patērēto resursu daudzumu. Maģistra darba galvenais pētījuma mērķis ir noskaidrot aprites ekonomikas potenciālu, teorētiskās vadlīnijas un praktiskās tendences apritīgas arhitektūras pilnveidei. Darbā saistībā ar aprites ekonomiku arhitektūrā tiek lietoti termini – apritīgums arhitektūrā un apritīga arhitektūra. 1. nodaļā tiek noskaidrota apritīguma loma arhitektūrā, definējot pamatnostādnes, strukturizējot stratēģijas, priekšrocības un šķēršļus. 2. nodaļā tiek definētas un analizētas galvenās apritīgas arhitektūras projektēšanas tendences, to saistībā tiek analizēti gadījumu izpētes piemēri. 3. nodaļā tiek strukturēti faktori materiālu izvēlei apritīgas arhitektūras kontekstā, tiek noskaidrots kokmateriālu dzīves cikls un tā kalpošanas laika pagarināšanas iespējas, kā arī analizēti piemēri.
Galvenie pētījuma rezultāti ir: 1) Notiek paradigmas maiņa resursu efektīvā izmantošanā, atkritumu pārvaldībā un rūpēs par vidi. Aprites ekonomika ir pieeja, kas to veicina, tādēļ nepieciešams veidot apritīgu arhitektūru. 2) Materiālu bankas koncepts, adaptivitātes un demontāžas dizains – kā projektēšanas stratēģijas var tikt lietotas dažādas tipoloģijas, gabarīta un rakstura būvēm, neatkarīgi no klimata un sociāliem apstākļiem. 3) Dzīves cikla novērtējums norāda, ka koks ir videi daudz efektīvāks nekā citi materiāli – enerģijas, CO2 pēdas un ūdens un gaisa piesārņojuma ziņā. |
| Atslēgas vārdi |
Aprites ekonomika, apritīgums arhitektūrā, otrreiz izmantojami materiāli, pārstrādāti materiāli, materiālu banka, adaptīvs dizains, demontāžas dizains, koks. |
| Atslēgas vārdi angļu valodā |
Circular economy, circularity in architecture, reused materials, reusable materials, recycled materials, material bank, adaptive design, dismantling design, wood, timber. |
| Valoda |
lv |
| Gads |
2022 |
| Darba augšupielādes datums un laiks |
24.01.2022 18:12:22 |
