| Studiju veids |
maģistra profesionālās studijas |
| Studiju programmas nosaukums |
Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģija |
| Nosaukums |
"Enerģētiski efektīvas dzesēšanas tehnoloģijas piena produktu ražošanā" |
| Nosaukums angļu valodā |
"Energy efficient cooling technologies in dairy product manufacturing" |
| Struktūrvienība |
24300 Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas institūts |
| Darba vadītājs |
Jurijs Pomerancevs |
| Recenzents |
Inna Šaraņina |
| Anotācija |
Arnolda Zuboviča maģistra darbs “Enerģētiski efektīvas dzesēšanas tehnoloģijas piena produktu ražošanā” sastāv no literatūras apskata un pētījuma daļas.
Darba teorētiskajā daļā ir veikta literatūras izpēte. Ir apskatīti piena ražošanas procesā pielietojamie dzesēšanas aģenti, kā arī ir veikts dzesēšanas sistēmu salīdzinājums. Darbā ir apskatīti arī alternatīvi dzesēšanas risinājumi. Eiropas Komisijas mērķis ir līdz 2050. gadam samazināt siltumnīcas gāzu emisijas par 50%. Šo var panākt samazinot rūpniecības enerģijas patēriņu. Piena rūpniecībā ir enerģijas ietilpīgs sektors. Apkures un dzesēšanas slodze sastāda ap 15% no kopēja enerģijas patēriņa pārtikas nozarē (Ramírez et al., 2006).
Maģistra darba pētījums sastāv no divām daļām – eksperimentālās daļas, kurā tiek analizēti esošas ražotnes dzesēšanas un saldēšanas sistēmas vēsturiskie dati, un teorētiskas daļas, kurā tiek modelēts uzlabots risinājums.
Eksperimentālās daļas uzdevums ir noteikt saldēšanas slodzes profilu visam gadam trīs iztvaikošanas temperatūras līmeņiem -10°C, -40°C un -47°C. Lai noteiktu siltuma rekuperācijas potenciālu, tika izstrādāts teorētiskais modelis. Daļas ietvaros ir analizēti trīs scenāriji. Pirmajā scenārijā siltums tiek novadīts āra gaisā. Otrajā scenārijā pēc amonjaka kompresijas tiek izmantota siltuma rekuperācija. Atgūtais siltums var tikt izmantots ražošanas procesa vajadzībām, piemēram, ūdens vai piena piesildīšanai. Trešajā scenārijā, siltums tāpat kā 2.scenarijā tiek atkārtoti izmantots, taču atšķirībā no 2. scenārija tiek paaugstināts kondensācijas spiediens, tādā veidā paaugstinot rekuperācijas siltumenerģijas temperatūru, kas sniedz potenciālu izmantot siltumu ražošanas procesā. Jāņem vērā, ka 3. scenārija process patērē vairāk elektroenerģijas nekā 2. scenārijā aprakstītais process. Darba gaitā tika pierādīts, ka amonjaka dzesēšanas sistēmu var izmantot siltuma atgūšanai, neskatoties uz nosacīti zemu kondensācijas temperatūru (15-40 oC). Salīdzinot 3. scenāriju ar 2. scenāriju siltuma atgūšanas veiktspējas koeficients sastāda 7.13.
Maģistra darbs sastāv no 61 lapām, kurās ir iekļautas: 3 sadaļas, 9 formulas, 32 attēli un 11 tabulas. Darbā tika izmantoti 40 literatūras avoti.
Maģistra darbs izstrādāts latviešu valodā.
Atslēgvārdi: Piena produktu ražošana, Siltuma rekuperācija, Saldēšanas sistēma, Amonjaks. |
| Atslēgas vārdi |
Piena produktu ražošana, Siltuma rekuperācija, Saldēšanas sistēma, Amonjaks |
| Atslēgas vārdi angļu valodā |
Dairy production, Heat recovery, Refrigeration system, Ammonia |
| Valoda |
lv |
| Gads |
2021 |
| Darba augšupielādes datums un laiks |
01.07.2021 22:24:23 |
