| Anotācija |
Maģistra darba tēma ir “Koka – betona savienojuma parametru izpēte”. Darbā tiek apskatīti kompozīta kokbetona līmēta savienojuma parametru ietekme uz elementa bīdes stiprību.
Eksperimenta gaitā tika veikts bīdes tests ar 36 kompozītiem kokbetona paraugiem, kas sadalīti 6 sērijās, katrā pa 6 eksemplāriem. Katrs paraugs sastāv no cementa izlīdzinošās masas SAKRET BAM slāņa, pie kura no abām pusēm pielīmēti 2 koka dēļi. Lai uzlabotu paraugu bīdes stiprību dažiem paraugiem betonā tika iejauktas sintētiskās fibras, bet savienojumā ielīmētas granīta šķembas ar frakciju 5-8 mm un 16-25 mm. Eksperimenta galvenais uzdevums ir noteikt katra parauga graujošo slodzi un nobīdi savienojumā, lai salīdzinātu to ar teorētiski noteiktajām un izvērtētu kā šķembu ielīmēšana savienojumā un sintētiskās fibras betona sastāvā ietekmē parauga bīdes stiprību.
Darbā tiek apskatītas vairākas pielāgotas aprēķina metodikas un veikta kompozīta kokbetona elementa aprēķins pēc reducēto šķērsgriezumu metodes un galīgo elementu metodes.
Aprēķinu gaitā noteikta parauga teorētiskā nestspēja – 32,3 kN.
Testu rezultātā tika noskaidrots, ka koka un betona savienojums ar ielīmētām šķembām (frakcija 16-25 mm) nodrošina stingu savienojumu un palielina parauga nestspēju par 20%, kā rezultātā iegūta maksimālā nestspēja 66 kN. Savukārt, sintētisko fibru ietekme uz paraugu nestspēju nav viennozīmīga - fibru pozitīvā ietekme ir novērojama paraugos ar ielīmētām šķembām 5-8 mm, kas palielināja nestspēju par 35 % salīdzinājumā ar paraugiem bez pievienotām fibrām. Bīdes stiprību lielā mērā ietekmē izgatavoto paraugu kvalitāte – izmantoto materiālu atbilstība un ģeometriskie rādītāji, kas nodrošina vienmērīgu slodzes sadalījumu paraugā.
Nosakot optimālākā kompozīta pārseguma paneļa risinājumu pie trīs dažādiem laidumiem – 6, 8 un 10 m, tika noskaidrots, ka visizdevīgāk ir izmantot C20/25 stiprības klases betonu, ar minimālu biezumu un betona un koka attiecību 1:3
Darbs izstrādāts latviešu valodā. Maģistra darba apjoms ir 94 lapaspuse, darba sastāvā ir 67 attēli, 27 tabulas, 10 pielikumi. Darba izstrādei tika izmantots 51 literatūras avots.
Darbs ir izstrādāts ar Latvijas Zinātnes padomes atbalstu projekta “Koaksiālo paātrinājumu korelācijas metode 6-D telpā būvkonstrukciju savienojumu kvalitātes novērtēšanai (COACCEL)” ietvaros. Projekta numurs lzp-2020/1-0240. |
